Smiltsērkšķis – “spīdošais zirgs”

Smiltsērkšķis ir brīnumaina oga. Tāds kā vitamīnu un labo vielu “spridzeklītis”. Tās nosaukums tulkojumā nozīmē “spīdošais zirgs” un tas saistīts esot ar leģendu, ka senie grieķi devuši sasirgušiem vai novārdzinātiem zirgiem smiltsērkšķu dzinumus. Zirgi ne vien tikuši atpakaļ uz “kājām”, bet arī pie veselīgi spīdīgas spalvas. Smiltsērkšķu efektu uz savas ādas, burtiski, ir pārbaudījuši arī krievu kosmonauti un Černobiļas katastrofas upuri, kuri smiltsērkšķu eļļu lietojuši apdegumu ārstēšanai. Austrumzemju sportisti smiltsērkšķu dzērienus lieto kā atļautu, dabisku dopingu, jo ābolskābe kombinācijā ar citām fizioloģiski aktīvām vielām ātri atbrīvo muskuļu enerģiju. Savukārt somi smiltsērkšķi pievieno mazu bērnu putriņām.

Bet, kas tad ir pats smiltsērkšķis un kas to padara par tik dziedniecisku?

Smiltsērkšķi savvaļā sastopami kā Tibetā, Mongolijā, Vidusāzijā, Kanādā, Sibīrijā, tā arī pie mums Baltijā. Atkarībā no reģiona īpatnībām un klimata, atšķiras arī smiltsērkšķu sugas un pasugas. Šie vidēja auguma krūmi ir toleranti pret sāls daudzumu augsnē un gaisā, taču vienlaikus mīl sauli, tāpēc ēnainas vietas, koku pakājēs nebūs īstās un visbiežāk tie būs sastopami sausos, smilšainos apvidos. Kā mēs zinām arī Latvijai šīs nav svešs augs. 1984.g. aizsākās to komercaudzēšana agrofirmā “Uzvara”, bet mūsdienās latviešu smiltsērkšķu plantācijas ir vienas no lielākajām Eiropā.

Kas ir savdabīgs šiem augiem, to ogu novākšana ir sarežģīta un laikietilpīga. Tā, piemēram, nolasot ar rokām katru odziņu – dienā var novākt tikai 10-15 kg. Komerciāliem nolūkiem, ogas novāc, nogriežot krūmiem zarus, tad tos sasaldējot un nokratot no ogām, taču šādi krūmi ražo tikai katru otro gadu. Tā kā smiltsērkšķus audzē īpaši veselīgu produktu ražošanai, tad svarīgi ir novākt ogas laikā, kad tajās ir visvairāk fizioloģiski aktīvu vielu. Visvērtīgākās ir vēlu vāktās ogas, kad tajās ir vairāk dziednieciskās eļļas un tajā šķīstošo vitamīnu. Arī sula no vēlu vāktām ogām nav tik skāba un tai jāpievieno mazāk cukura.

Smiltsērkšķu ogu augsto vērtību nosaka to bagātīgais vitamīnu saturs un dziednieciskā eļļa. Tie ir trešie lielākie E vitamīna avoti augu valstī. Ogās konstatēti vitamīna A provitamīns karotīns, B1, B2, B6, C, F, K, P vitamīni, holīns, 17 aminoskābes, no tām 7 neaizvietojamās, betaīns, sterīni, fosfolipīdi, miecvielas, ābolskābe, vīnskābe, dzintarskābe. Tā pat ogās ir ļoti daudz lipīdu un gan taukos, gan ūdenī šķīstošu antioksidantu, kas samazina brīvo radikāļu izraisītos organisma bojājumus. Jau gadu desmitiem smiltsērkšķu preparātus iesaka lietot pārmērīgas starojuma devas, arī staru terapiju saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai un tie ir vislabākie augļi cilvēku imūnsistēmas stiprināšanai.

Cilvēkiem, kas daudz smēķē, pavada ilgas stundas pie datora, vai ilgstoši atrodas paaugstināta stresa apstākļos ir īpaši ieteicams lietot smiltsērkšķi. Lai iegūtu organismam dienā nepieciešamos vitamīnus un vielas, ir jāapēd 100 g smiltsērkšķa augļu vai jāizdzer 150 g sulas.

Smiltsērkšķu ogu mīkstums labi sader ar piena produktiem, piem. biezpiena krēmu, saldējumu, jogurtu. Sajaucot smiltsērkšķu sulu ar pienu, iegūst kefīram līdzīgu saldskābu dzērienu. Ar sasmalcinātu kaltētu ogu pulveri bagātina dažādus maizes izstrādājumus. Tā pat ogu skābenums būs labs līdzsvars saldajos ēdienos.

Uzzini vairāk par smiltsērkšķiem www.zeltoga.lv