Vīna skola

ROSÉ

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Rozē vīns nav gatavots no kādas specifiskas vīnogu šķirnes, kā arī tam nav ierobežota reģionāla piederība. Tas ir vīna tips, gluži kā baltvīns un sarkanvīns. Cilvēkiem, kas vīnu labprāt bauda, bet daudz nezina par tā pagatavošanas procesu, ir priekšstats, ka rozē vīns rodas, kopā spiežot baltās un sarkanās vīnogas, vai arī vienkārši sajaucot kopā jau gatavu sarkanvīnu ar baltvīnu. Patiesībā daži rozā krāsas vīni top tieši šādi, bet, ja vīndari sevis radīto vīnu vēlas saukt par rozē un uz pudeles likt tieši šādu uzrakstu, vīns jārada pēc konkrētiem noteikumiem.

 

VĒSTURE

Lielākā daļa liecību par pirmajiem vīniem ir tieši par rozē tipa vīnu – vieglu padzērienu – balto un sarkano vīnogu vīna un ūdens mikslis. Senajā Grieķijā norma bija vīnu atšķaidīt, jo valdīja uzskats, ka tikai barbari dzēr tīru, neatšķaidītu vīnu. Piemēram, Spartas ķēniņš Kleomēns I bijis vājprātīgs un beidzis dzīvi pašnāvībā, lieki piebilst, ka cilvēki ticēja, ka tieši tīra vīna dzeršana viņu noveda līdz šim solim. Vīna ražas laikā ar kājām kopā stampāja kā baltās, tā arī sarkanās vīnogas, pēc tam sulu pildīja pithoi – lielos keramiskos konteineros, kur tā fermentējās. Sestajā gadsimtā p.m.ē. fokajieši vīnogu stādus atveda līdz pat Marseļai Dienvidfrancijā. Arī šeit ražotie vīni sākotnēji bija balto un sarkano vīnogu maisījumi, jo zināšanas par vīna ražošanu tajā laikā bija ļoti šauras – novāc vīnogas, izspied tām sulu un atstāj to fermentēties. Kad Provansā ieradās romieši, arī viņi bija dzirdējuši par Marseļas rozā vīniem. Romieši izmantoja savus tirdzniecības tīklus, lai rozē vīnu padarītu populāru visā Vidusjūras reģionā, kā rezultātā Dienvidfrancija vēl mūsdienās tiek uzskatīta par rozē dzimteni un epicentru.

 

IZSKATS UN ĪPAŠĪBAS

Rozē ir rozā krāsas vīns, kas iegūts no sarkanajām vīnogām. Tas rodas tad, kad vīnogu miziņas ir saskarē ar vīnu tikai uz īsu laiku. Gatavojot sarkanvīnu, vīnogu miziņas ir klātesošas arī vīna fermentēšanas procesā, kura laikā tās izdala sarkano pigmentu un iekrāso vīnu (tas ilgst pat vairākas nedēļas). Baltvīna gadījumā fermentēšanas procesā ir tikai izspiestā vīnogu sula. Rozē gadījumā vīndaris pilnībā kontrolē vīna krāsu un izvēlas brīdi, kad krāsa sasniegusi nepieciešamo toni, tad arī atdalot miziņas no vīna. Rozē vīna krāsa var variēt no blāvi rozīga līdz rozīgi oranžam un pat košam aveņu krāsas vīnam, līdz ar to arī garšu ziņā rozē var apmierināt gandrīz jebkuru, tikai jāatrod īstais rozē tips. Rozē noteikti nebūs no tiem vīniem, kas, turēts pudelē, nobriedīs un kļūs vēl gardāks. Tieši šī iemesla dēļ to nevajadzētu ilgstoši glabāt savā vīna pagrabā. Visbiežāk veikalu plauktos un restorānos redzēsiet tieši aktuālā vai aizgājušā gada vintidžu, jo senāks par trim gadiem šis vīns jau var būt nebaudāms.

 

IZPLATĪBA UN ĢEOGRĀFIJA

Lielākās rozē ražotājvalstis ir Francija, Spānija, Itālija un ASV. Francijas rozē ir sausi un galvenokārt nāk no Provansas vai Langedokas-Rousiljonas reģiona. Blendā visbiežāk būs Garnacha un Syrah vīnogas. Francija vēl aizvien ir atbildīga par lielāko rozē ražošanu pasaulē un nodrošina aptuveni 27%. Itāļu rozē jeb rosato tiek ražots visā Itālijā par pamatu ņemot vienu no vietējām vīnogām. Itālijā šis vīns mainās atkarībā no reģiona un klimata, tādēļ šeit pieejami daudz dažādu rosato stilu, kas mainās kā garšā, tā arī aromātos. Spāņu rozē jeb rosado, gluži tāpat kā Itālijā, mainās atkarībā no reģiona un klimata, bet lielākā daļa rozē vīnu Spānijā nāk no Navarras apkaimes, kur tie tiek radīti no Garnacha vīnogas.

Jaunā pasaule ilgi nespēja uztvert rozē konceptu, bet tas strauji mainījās 21. gadsimta sākumā, un tagad lieliskus rozē vīnus rada arī Čīlē, Urugvajā, Vācijā, Austrālijā un ASV.

 

GARŠAS ĪPATNĪBAS UN AROMĀTI

Tā kā lielāka daļa vīna garšas un aromātu nāk tieši no tā mizas, vīna krāsa var būt lielisks rādītājs tam ko no tā sagaidīt. Galvenā lieta, kam jāpiemīt jebkuram rozē vīnam, ir tā izteiktais aromāts. Neskatoties uz to, ka šie vīni pēc to struktūras nav sarežģīti, vispatīkamākais aspekts šim vīnam ir tieši tā aromāts. Ziedu un augļu aromāts ir vistipiskākais, ko sajust rozē vīnos, tiem seko aromāti, kas atšķiras no vīna uz vīnu atkarībā no tajā izmantotā vīnogu tipa. Biezi vien jūtamas arī dažādas garšaugu un dārzeņu notis, kā, piemēram, paprikas, valriekstu, upeņu lapu. Retāk jūtamas garšvielu, žāvētu augļu un grauzdējuma notis (ja vien vīndari šos vīnus nav izturējuši koka mucās). Visbiežāk sastopamie aromāti rozē tipa vīnos ir rožu, vijolīšu, peoniju, jasmīnu, frēzijas un citrusaugļu ziedi, kā arī zemeņu, aveņu, banānu, ābolu, aprikožu, kivi, citrusu, ananasu un granātābolu notis. Gluži kā ar smaržu, arī rozē vīna garšai jābūt atsvaidzinošai. Ja rozē vīnam pietrūkst skābuma, tas būs ļoti pliekans un garlaicīgs vīns, bet, ja skābums būs pārlieku liels, vīns būs grūti baudāms un šķitīs pārāk “agresīvs”. Garšā rozē vīnam jābūt svaigam, tam jāpiemīt ziedu un augļu notīm, kas nolasās arī konkrētā vīna aromātā.

 

SADERĪBA

Rozē ir viens no visdaudzpusīgākajiem vīniem galvenokārt tā skābuma un tanīnu trūkuma dēļ. Ja vīns ir sauss, tad tas visveiksmīgāk saderēs ar viegliem ēdieniem – zivi, grilētu vistu, dārzeņiem, desām un salātiem. Saldāka tipa rozē vīni iet roku rokā ar vēl plašāku ēdienu klāstu. Tie lieliski saderēs ar asiem ēdieniem, jo vīna saldums palīdzēs apslāpēt ēdiena pikantumu un piezemēt sāls daudzumu sāļos ēdienos. Rozē lieliski papildinās jūras veltes un to ēdienus, kur ļauts izcelties jūras velšu dabīgajai garšai. Rozē nevajadzētu lietot kopā ar ēdieniem, kas nomāks tā maigo garšu, kā, piemēram, ēdieniem, kur izmantota tomātu mērce, sarkanā gaļa, olas, saldais krējums un izteiktas un spēcīgas garšvielas.

 

 

Komentāri:

Jūsu komentārs: