Dievību auglis – karaliskais mango.

Mango ir pie kauleņu dzimtas piederoši tropu klimata augļu koki. To dzimtene ir Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzija, no kurienes tie vēlāk izplatījušies pa visu plašo pasauli un mūsdienās ir kļuvuši par visvairāk kultivēto tropu augli. Mums visiem tik labi pazīstamais mango – Mangifera indica jeb “indiešu mango” – tiek plaši kultivēts daudzos tropu un subtropu reģionos, bet tā saknes, kā liecina jau pats nosaukums, ir meklējamas Indijas subkontinentā (mūsdienu Indija un Pakistāna) un Birmā.

Mango koki izaug līdz pat 35 – 40 m augstu, ir apveltīti ar spēcīgu sakņu sistēmu un ir uzskatāmi par īstiem ilgdzīvotājiem. Tiek lēsts, ka atsevišķi eksemplāri ražo augļus pat pēc 300 gadiem. Koku lapas ir mūžzaļas un vienkāršas savā formā. Jaunās lapiņas ir oranžīgi rozā tonī, taču ar laiku tās kļūst tumši sārtas un visbeidzot tumši zaļas. Kaut arī zināmas ir vairāk kā 400 mango šķirnes, visbiežāk to augļi nogatavojas vasarā, bet dažām sugām koki dod pat divkāršu ražu. Lai auglis nobriestu un nogatavotos tam nepieciešami 3 līdz 6 mēneši. Atkarībā no šķirnes augļa krāsa variē no zaļas līdz dzeltenai, oranžai un sarkanai.

Jau tūkstošiem gadu mango ticis kultivēts Dienvidāzijā. Ap 5.-4.gs. p.m.ē. tos iepazina arī Austrumāzijā. Līdz 10.gs. m.ē. tos bija sākuši audzēt arī Āfrikas austrumu daļā. Pēcāk mango aizceļoja arī līdz Rietumindijai, Brazīlijai un Meksikai, kuru klimati ir pietiekami piemēroti to audzēšanai. Mūsdienās mango tiek kultivēts vairumā tropu un subtropu klimatu, taču gandrīz pusi no visiem pasaules mago, izaudzē tieši to dzimtenē – Indijā. Otra lielākā audzētājvalsts ir Ķīna.

Mango tiek uzskatīts arī par Indijas, Pakistānas un Filipīnu nacionālo augli, bet mango koks – par Bangladešas nacionālo koku. Vairākās no šīm kultūrām mango augļi un to lapas tiek izmantotas arī kā tradicionāli rotājumi uz svētkiem, kāzām un reliģiskās ceremonijās.

Kulinārijā mango tiek izmantots visdažādākajos veidos. Skābenus, vēl nenogatavojušos augļus liek čatnijos, marinējumos, piedevās vai ēd svaigus ar sāli, čili un sojas mērci. No mango tiek gatavots vasaras dzēriens aam panna. Mango mīkstumu želejas veidā vai gatavotu kopā ar sarkano gram dhal vai zaļajiem čilli pasniegt kopā ar rīsiem. Dienvidāzijā populārs padzēriens ir mango lassi, kas ir mango mīkstums sajaukts ar paniņām vai jogurtu un cukuru. Nogatavojušos mango augļus liek karijos. No to mīkstuma tiek gatavots ievārījums ar nosaukumu mangada. Tā pat tos var žāvēt un saberzt pulverī, vai gatavot sukādes, likt marinādēs, pievienot alkoholam vai graudaugu produktiem, piemēram, brokastu musli. No mago spiež sulu, gatavo smūtijus, saldējumus, sorbertus, piena kokteiļus, augļu salātus, cep pīrāgus un gatavo saldās čili mērces. Tā pat populāra uzkoda ir mango augļa gabaliņus uzdurt uz iesmiņiem un apbērt ar aso čili pulveri un sāli.

Mango kā virkne citu augļu ir arī veselīgi, ne tikai gardi. Tie ir lieliski beta karotīna un C vitamīna avoti, tajos or daudz E vitamīna un šķiedrvielu, bet maz kilodžaulu. Tajos ir enzīms, kas veicina gremošanu, tāpēc mango marināde lieliski spēj padarīt gaļu mīkstāku. Tie ir bagāti ar pektīnu, kas ir šķīstoša šķiedrviela, palīdzoša mums kontrolēt holestarīna līmeni asinīs.

Pie mango iegādes būtu jāņem vērā vairāki faktori – jāizvēlas auglis, kurš padodas, kad tam viegli uzspiež ar pirkstu. Tā pat to pasmaržojot, tam būtu jāizdala patīkama, saldena smarža. Miziņai būtu jābūt gludai un bez lieliem, tumšiem plankumiem. Kad tas atnests mājās, to nevajadzētu turet tiešā saules gaismā, kā arī apēst pēc iespējas drīz. Taču, ja nu gadījumā iegādātais auglis ir ciets un nenogatavojiet, to var ielikt papīra maisā un novietot vēsā vietā uz kādām 2-3 dienām – tam vajadzētu palīdzēt.

INTERESANTI FAKTI:

Kad 17.gs. mango pirmo reizi ieveda amerikāņu kolonijās, tiem bija jābūt marinētiem, jo trūka saldēšanas iekārtu, kur tos varētu uzglabāt svaigā veidā. Tas nebija nekas neparasts, jo arī citi augļi un dārzeņi tika līdzīgi apstrādāti, piemēram, paprika. Šādus dārzeņus un augļus iesauca par “mango” un ap 18.gs. šis vārds bija jau iegājies kā sinonīms vardam “marinēts”.
Lai gan Indija ir lielākā mango audzētājvalsts, tā veido pat mazāk nekā 1% no starptautiskā mango tirgus. Tas tāpēc, ka Indija pati patērē lielāko daļu savas izaudzētās produkcijas.
Indijā, mango ražas novākšana un pārdošana ir no marta līdz maijam.
Indijā populārs mango dzēriens ir frooti. Tas bija tik iecienīts un populārs, ka Coca-Cola kompānija sāka ražot savu, ļoti līdzīgu dzērienu, ar nosaukumu “Maaza“, lai konkurētu ar to.
Mogulu impērijas imperators Akbara Lielais (1556-1605 m.ē.) Darbhangā, austrum Indijā esot iestādījis mango augļu dārzu, kurā bijuši 100 000 mango koku.
Dieviete Ambika tradicionāli tiek attēlota sēžot zem mango koka.
Hinduismā, nereti lords Ganeš (Lord Ganesha) tiek attēlots turam perfekti nogatavojušos mango, kas simbolizē Bhaktas potenciāla pilnības sasniegšanu.
Kaltēta mango miziņa un sēklas tiek izmantota arī ajūrvēdas medicīnā.
Mango motīvs un tā ornaments tiek plaši izmantots dažādos Indijas izšuvumos, ir atrodams kašmira šallēs, zīda nacionālajos tērpos u.c.
Tamilnādā mango tiek uzskatīts par vienu no trim karaliskajiem augļiem, kopā ar banānu un džekfrūti, to salduma un aromātu dēļ. Šo augļu triādi tie sauc par maa-pala-vazhai.
Rietumindijā ir izteiciens “iet mango pastaigā”, kas nozīmē, iet “nospert” cita cilvēka izaudzētos mango augļus. Tas parādas arī slavenajā dziesmā “The Mango Walk”.
Austrālijā, sezonas pirmo mango ražu tradicionāli pārdod izsolē labdarībai.