Pasniegšanai:
Der zināt:
Vēsturiski zupai ir arī otrs nosaukums „pohmelka”, savukārt 19 gs. zupu sauca par „seļanku”, kas apzīmē zupu lauku gaumē. Zupas nosaukums liecina par bagātīgu dažādo sastāvdaļu klāstu, kas tad arī veido izcilo garšas buķeti.
Variācijas par tēmu:
Zivju soļankai pievieno veselas zivis un buljonu pēc zivju vārīšanas nokāš.
Klasiski zupai pievieno tomātu pastu vai sulu un mizotus skābētos gurķus. Ja skābēti gurķi nav pieejami, izmanto marinētos gurķīšus. Zupai var pievienot rīsus, kartupeļus, marinētas sēnes un pat žāvētas plūmes vai rozīnes.
Svaigo gaļu noskalo, liek katlā, pārlej pāri ūdeni un liek vārīties. Kad parādās putas, gaļu noputo, katlam uzliek vāku un samazina liesmu. Vāra, līdz gaļa ir mīksta. Tad gaļu izņem no katla, atdzesē un sagriež mazos gabaliņos.
Kartupeļus notīra, noskalo, sagriež nelielos gabaliņos un liek buljonā.
Sīpolus notīra un smalki sagriež. Uzkarsētā pannā ielej eļļu un apcep sīpolus. Cep ~ 5-10 min., līdz tie ir mainījuši krāsu un kārtīgi sacepti.
Apceptos sīpolus pievieno buljonam.
Sagriež cīsiņus un žāvēto gaļu nelielos gabaliņos.
Sagriezto gaļu apcep uz pannas viegli brūnu un pievieno buljonam.
Zupai pievieno arī vārīto gaļu un lauru lapas.
Buljonā iemaisa tomātu pastu, pievieno olīvas, sāli, piparus un gatavo, līdz kartupeļi ir mīksti.
Sagriež marinētos gurķus, pievieno zupai, uzvāra un tūlīt ņem nost no uguns.
Pasniedz ar skābo krējumu, sakapātiem zaļumiem un citrona šķēlītēm.
Tomātu pastu ieteiktu sacept kopā ar gaļu-būs garšīgāk.(bet tā jau gaumes lieta)
Soli pa solim, lēnām un bez steigas…. un soļanka izdevās “nāvīgi” garda un sātīga! Paldies Sandrai par vēl vienu izcilu recepti!