Pārziešanai
Glazūrai
Svarīgi! Kuliča mīkla nedrīkst būt ķepīga (tad kuličs izplūdīs) un nedrīkst būt arī pārāk cieta (tad kuličs būs smags un ātri sakaltīs). Mīklai jābūt tādā konsistencē, kad to ir viegli sagriez ar nazi un tā nelīp pie naža klāt. Ja mīkla līp, labāk pievienojiet vēl nedaudz miltu.
Katliņā uzkarsē 100 ml piena. Kad piens uzvārījies, tajā ātri ar koka karoti iemaisa 100 g miltu. Izveidosies elastīga mīkla.
Atlikušo pienu nedaudz uzsilda (neuzvāra), tajā izšķīdina un iemaisa raugu un vēl 100 g miltu un atstāj uz 10 minūtēm “atmodināt” rūgšanas procesu.
Kad rauga maisījums sāk rūgt, tam pievieno piena un miltu elastīgo masu un samaisa kopā viendabīgā masā. Mīklas bļodu apsedz ar tīru dvieli un liek siltā vietā (ideāli 35–45 °C), bez caurvēja 1 stundu uzrūgt.
Olas sakuļ kopā ar cukuru un sāli. Pusi olu masas pievieno uzrūgušajam mīklas pamatam. Tam vēl pievieno 250 g miltu, un visu kārtīgi samaisa kopā. Mīklu atstāj zem dvielīša atpūsties vēl 1 stundu.
Tad mīklai pievieno otru pusi olu masas, atlikušos miltus un ar rokām mīca mīklu tik ilgi, līdz tā sāk “atlekt” no rokām.
Gatavajā mīklā nelielām porcijām pievieno izkausētu siltu sviestu un rūpīgi to visu iemīca iekšā. Mīklu mīca pēc iespējas ilgāk, līdz tā pilnībā “atlec” no rokām vai galda.
Svarīgi! Kuliča mīkla nedrīkst būt ķepīga (tad kuličs izplūdīs) un nedrīkst būt arī pārāk cieta (tad kuličs būs smags un ātri sakaltīs). Mīklai jābūt tādā konsistencē, kad to ir viegli sagriez ar nazi un tā nelīp pie naža klāt. Ja mīkla līp, labāk pievienojiet vēl nedaudz miltu.
Visbeidzot jau gandrīz gatavai mīklai pievieno sukādes un rozīnes un vienmērīgi tās iemīca iekšā.
Cepamo formu ieziež ar sviestu un piepilda ar mīklu līdz pusei. Mīklu atstāj uz 30–40 minūtēm vēlreiz uzrūgt.
Pārziešanai domāto olu sakuļ kopā ar krējumu, un ar iegūto maisījumu nosmērē kuliču. Pēc vēlēšanās to var pārkaisīt ar sakapātiem riekstiņiem vai dekoratīviem cukura graudiem.
Cepeškrāsnī sakarsē līdz 200–220 °C temperatūrai. Uz apakšējā plauktiņa novieto trauku ar ūdeni, un liek cepties kuliču. Kuličs svarā līdz 1 kg cepsies 30 minūtes, 1 kg smags – 45 minūtes, 2 kg – 1,5 stundas. Ja virspuse sāk apdegt, to apsedz ar cepamo papīru vai foliju.
Kad kuličs gatavs, to izņem no krāsns, noliek uz sāna, apsedz ar dvielīti un ļauj pilnībā atdzist. Tikai tad noņem formu.
Sagatavo glazūru: ar mikseri visas sastāvdaļas kuļ, kamēr masa ir stingra, elastīga un spīdīga. Tad ar to apsmērē kuliča virsu. Pēc gaumes pārkaisa ar cukura graudiem, riekstiem, rīvētu šokolādi, un ļauj glazūrai sakalst.
To, ka ar recepti kaut kas nav kārtībā, aizdomas radīja plaucējums-100 ml piens +100 g milti rada tik stingru mīklas pikuci, ka to nav iespējams “iemaisīt”. To nav iespējams pat ieputot ar mikseri, lai kaut cik to cieto kunkuli pašķīdinātu. Tagad, pieliekot pārējās sastāvdaļas sāku uztraukties, kur lai to pusspaini mīklas liek un cik vēl tas palielināsies, uzrūgtstot 😀 Jau nožēloju, ka sāku gatavot pēc šīs receptes. Jācer, ka vismaz izcepjot, garšos labi.
Nerekomendēju šo recepti citiem, jo tā ir pavirša.
Izcepu. Garšo pēc foršas, mīkstas, mazsaldas baltmaizes ar žāvētiem augļiem. Noteikti nebija vērts tik daudz laiku tērēt-kanēļmaizītes būtu bijusi labāka izvēle – ātrāk un garšīgāk.
Arī man tā liekas, bet nu kuličs ir tradīcija. Tā gatavošanas procesam ir tīri filozofiska un psiholoģiska nozīme – sagatavošanās rituālajiem svētkiem. Ar ātrumu tam nav nekāda sakara.