Sarkanais apelsīns – apelsīna asins brālis.
Sarkanie jeb asins apelsīni (blood orange) ir apelsīnu šķirnes ar koši sarkanu, asinīm līdzīgas krāsas iekšpusi. Savukārt no ārpuses tie ir pat ļoti līdzīgi parastiem apelsīniem ar skaisti oranžu mizu. Izmērā tie var būt nedaudz mazāki par parastajiem vidusmēra apelsīniem. Atšķirīgā sarkanā krāsa ir saistīta ar auglī esošiem antocianīniem, kas ir dabiskais antioksidants un sastopams dažādos augļos un ziedos, bet reti kad citrusos. Auglis savu sarkano krāsu iegūst salīdzinoši zemā temperatūrā nakts laikā. Atkarībā no šķirnes, dažkārt iekrāsojas arī miza. Miza sarkanajiem apelsīniem mēdz būt stingrāka un grūtāk nomizojama, kā citiem apelsīniem. Sarkanie apelsīni ir apelsīnu dabīgas mutācijas rezultāts, un kā zināms arī paši apelsīni ir pomelo un mandarīnu hibrīdi. Eiropā Arancia Rossa di Sicilia jeb Sicīlijas sarkanie apelsīni ir pat ar aizsargājamu (ģeogrāfiskās izcelsmes) statusu.
Trīs populārākās sarkano asins apelsīnu šķirnes ir Tarocco (Itālija), Sanguinello (Spānija) un Moro, kas ir jaunākā no trim. Citas, mazāk populāras šķirnes ir Maltese (saldākā no šķirnēm), Khanpur, Washington Sanguine, Ruby Blood, Sanguina Doble Fina u.c.
Tarocco. Domājams, ka nosaukums celies no lauksaimnieku izsaukuma un izbrīna ieraugot sarkano augli. Šīs šķirnes apelsīni ir vidēja lieluma un vissaldākie un aromātiskākie no visām trim. Itālijas populārākais apelsīns, visdrīzāk ir Sanguinello šķirnes mutācijas rezultāts. To sauc arī par “pa pusei asins”, jo tā sarkanā pigmentācija nav tik izteikta kā abām pārējām šķirnēm. Miziņa Tarocco apelsīniem ir plānāka un viegli sārta. Savu pasaules slavu tie ieguvuši tieši sava salduma un sulīguma dēļ. Tā pat tam nav sēklu un tas starp visiem pasaules apelsīniem ir visvairāk C vitamīnu saturošs.
Sanguinello. Šķirni atklāja Spānijā 1929. gadā. Tam ir iesārta miziņa, dažas sēklas un salda, maiga garša. Sanguinello, Sicīlijas vēlie “pilnasiņu” apelsīni savā raksturojumā ir tuvi Moro šķirnei. Audzēti ziemeļu daļā, tie nogatavojas februārī, bet var palikt nenovākti līdz aprīlim, maijam. Miziņa ir stingra un sārta, bet apelsīna mīkstums oranžs ar sarkanām dzīsliņām.
Moro. Šie ir krāsas ziņā krāšņākie no sarkanajiem apelsīniem, ar piesātinātu, tumši sarkanu mīkstumu un sārtu miziņu. Garšas un smaržas ziņā tie ir aromātiskāki kā parastie apelsīni. Augļi ir saldi un ar aveņu nošu “piesitienu”, taču skābāki par iepriekš aprakstītajām abām šķirnēm. Šķirnes izcelsme saistās ar 19.gs. sākumu, Lentini apvidu (Sirakusas provincē, Sicīlijā) un uzskatāma par Sanguinello Moscato mutāciju. Šīs šķirnes augļiem mīkstuma nokrāsa raksturīga sākot no sarkanas, līdz pat ļoti tumšai (gandrīz melnai).
Vēsturiski sarkano apelsīnu izcelsme saistīta vainu ar Ķīnu vai Vidusjūras dienvidu reģionu, kur tie tikuši audzēti kopš 18. gs. Mūsdienās tie pārsvarā tiek audzēti Itālijā. Tā pat tie tiek kultivēti arī Amerikā, kur to sezona ir no decembra līdz martam Teksasā un no novembra līdz maijam Kalifornijā.
Sarkanos apelsīnus var lietot gan sulai – atkarībā no šķirnes to salduma skābuma pakāpe var atšķirties; gan dažādos saldumos – lai pagatavotu, marmelādi, sorbertu, saldējumu u.tml. Sicīlijā populāri tā piemēram ir ziemas salāti, kas sastāv no sagrieztiem sarkanajiem apelsīniem, fenheļa un olīveļļas. Tā pat tie ir populāri etiķa bāzes mērcēs un dažkārt tiek izmantoti arī kā aromatizētāji atsevišķām alus šķirnēm.
Sarkanie apelsīni ir lieliski A, C vitamīna, antioksidantu un šķiedrvielu avoti, kā arī satur cilvēka organismam nepieciešamo folātu, kalciju, un tiamīnu.
INTERESANTS FAKTS:
- Sarkanie asins apelsīni savulaik tika audzēti tikai priekš ļoti priviliģētiem un augstdzimušiem cilvēkiem. To attēlojumi sazīmējami gleznās, mozaīkās un dzejoļos pa visu Eiropu.
http://en.wikipedia.org/wiki/Blood_orange
http://www.foodandtravel.com.au/food-facts/blood-oranges
Komentāri: