Rudens karalienes – sēnes

Sēnes ir iemīļots gardums kā meža zvēriem un kukaiņiem, tā cilvēkiem jau tūkstošiem gadu. Pasaulē ir ap 14 000 sēņu sugu, savukārt Latvijā konstatētas vairāk kā 3600 sugas. Sēnes nevarētu īsti saukt par augiem, drīzāk tās ir daudzveidīga organismu grupa, tā kā sēnes atšķirībā no augiem nevar iegūt enerģiju fotosintēzes procesā. Lai augtu un barotos sēnes, atkarībā no sugas, vai nu organiskās vielas iegūst no nedzīva substrāta (augsnes, augu atliekām) vai dzīvu organismu organiskajām vielām (piemēram, koku saknēm, stumbra u.tml.). Otrās grupas sēnes sauc par parazītiem. Taču šajā simbiozē ieguvēji parasti ir abi organismi. Tā piemēram koks labāk tiek apgādāts ar ūdeni un minerālvielām (piemēram, fosforu), savukārt sēne iegūst sev tik nepieciešamās organiskas vielas (piemēram, cukuru no koku saknēm).

Atkarībā no sugas, sēnes var augt visdažādākajās vietās – piemēram, gailenes mīl priežu un egļu mežus, baravikas mitinās gan zem skujkokiem, gan lapkokiem, apšubekas var atrast mitros mežos, nereti bērzu tuvumā, dižsardzenes – zālainos meža klajumus. Sēnes ne būt nav tikai meža iemītnieki un tās aug arī pļavās. Tur tās nereti var ieraudzīt augošas visai simetriskā aplī, jo sēnēm netraucē koki un krūmi. Tos sauc par raganu apļiem.

Ja lasāt sēnes mežā paši, kas pēc tam no tām gatavotos ēdienus padara vēl garšīgākus, ieguldītā darba dēļ, tad svarīgi neaizmirst, ka dabā indīgas sēnes nav nekā īpaši iezīmētas un nereti ir ļoti līdzīgas ēdamajām sēnēm – tāpēc nekad nevāciet un nelietojiet uzturā sev nepazīstamas sēnes! Savukārt, ja esat nolēmuši tās iepirkt tirgū vai lielveikalā, vislabāk izvēlēties stingras, neievainotas sēnes un izmēra ziņā lielas (jo lielāka ir sēne padevusies, jo intensīvāka būs tās garša).

Pieprasījuma dēļ, cilvēki jau gadu simtiem ir apguvuši un vēl joprojām apgūst dažādu sēņu audzēšanu kā lauksaimniecības kultūru. Piemēram, franči šampinjonus audzē speciālās ēkās – sēņu fermās, ar tām piemēroti mēslotu un sagatavotu augsni un uzraugāmu temperatūras un mitruma līmeni. Bez mūsu pašu baravikām un gailenītēm, lielveikalos aizvien biežāk parādās arī tādas sēņu sugas kā portobello, šitakē, brūnās un pelēkās austersēnes, baltās un melnās enoki sēnes un dārgās, izsmalcinātās trifeles.

Sēnes gadu tūkstošiem visās kultūrās izmantotas kā pārtikā, tā tautas medicīnā, kā arī kā stimulējoši un halucinogēni līdzekļi. No veselības viedokļa sēnes ir lielisks minerālvielu un B grupas vitamīnu avots. Tās ir bagātas ar uzturvielām un šķiedrvielām, taču tajās tik pat kā nav tauku. Sēnēs ir daudz kālija, selēna, riboflavīna, tiamīna un folātu. Atsevišķi pētījumi uzsver sēņu pozitīvo ietekmi uz imūnsistēmu, to spēju atvieglot cīņu ar vēzi un infekcijām, pazemināt asinsspiedienu un holestarīna līmeni.

INTERESANTI FAKTI:

Ja vārdu “toadstool” (mušmire no angļu val.) mēs tulkotu burtiski, tad iegūtu “krupja ķeblis”, kas ir līdzīgi arī vācu (krötenstuhl) un holandiešu valodās. Vācu folklorā un vecās pasakās, krupji nereti tiek attēloti sēžam uz mušmirēm un ķeram mušas ar savām garajām mēlēm, kuras tai laikā pievērsušās fliegenpilz (no vācu valodas mušmire, kas burtiski nozīmē mušu sēne). Ja padomā, tad te varbūt varam vilkt paralēles arī ar mūsu pašu nosaukumu “muš(u) mire”.
Sēnes aug ļoti ātri. Piemēram, ja sēni nenogriež kāds sēņotājs, šampinjons 24 h laikā izaugs divas reizes lielāks.
Sēnes ledusskapī var uzglabāt vien pāris dienas. Un vislabāk tās nelikt cieši sapakotas, bet gan auduma vai papīra maisiņā.
Atsevišķas sēnes uzturā kopā ar alkoholu var būt bīstamas veselībai.
Trifeles aug zem zemes starp ozolu, lazdu un liepu saknēm un tām ir specifiska smarža, kas līdzinās kuiļa siekalu smaržai. Tieši tāpēc Francijā un Itālijā tās meklē ar apmācītu cūku palīdzību.
Ķīna ir pasaulē lielākā ēdamo sēņu apgādātāj-valsts. Tajā tiek izaudzēta aptuveni puse no visām kultivētājām sēnēm. Pašā Ķīnā vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē aptuveni 2,7 kg sēņu.

IZMANTOTIE AVOTI:

https://en.wikipedia.org/wiki/Mushroom

Lielā Latvijas enciklopēdija. Zvaigzne ABC. 2005.

R.Stentona. Veselīga uztura rokasgrāmata. Jumava. 2010.