Veselīgo odziņu – dzērveņu, nosaukums cēlies no vārdu salikuma “dzervju-ogas”. Tā tās iesauca eiropiešu ieceļotāji Amerikā, pēc tam, kad ieraudzīja ziedošās mētras un sazīmēja ziedos līdzību ar dzērves galvām. Vēl tās mēdza saukt arī par purvu-ogām (jo mētras atrodamas purvainos apvidos) un lāču-ogām, jo lāči tikuši manīti mielojamies ar tām. Ziemeļamerikas indiāņi bija pirmie, kas tās sāka izmantot uzturā, kā palīgu pret dažādām kaitēm un slimībām, kā arī krāsai. Visdrīzāk tieši indiāņi bija tie, kas Eiropiešu ieceļotājus iepazīstināja ar ogu, ko paši sauca par sassamanash. Amerikas Neatkarības kara veterāns Henrijs Halls (Henry Hall) tiek uzskatīts par pirmo, kurš ap 1816. gadu dzērvenes sāka audzēt lauksaimniecības zemēs. 19 gs. 20-tajos gados dzērvenes atceļoja arī uz Eiropu un kļuva īpaši populāras Ziemeļvalstīs un Krievijā.
Mūsdienās viena no lielākajām dzērveņu ražotājvalstīm ir ASV un Kanāda. Tā piemēram, Britu Kolumbijā Freizera upes ielejas reģionā tiek ikgadu izaudzēts ap 17 miljoniem kg dzērveņu no 1150 hektāriem, kas ir ap 95% no visas Kanādas dzērveņu ražas. Viskonsīna un Masačūsetsa ir vadošās dzērveņu audzētājas ASV. Nelielu apjomu izaudzē arī Argentīna, Čīle un Nīderlande.
Lielajās dzērveņu plantācijās, dzērvenes audzē specifiskos laukumos sauktos par “gultām” (beds), kuras ražas laikā tiek appludinātas, lai dzērvenes uzpeldētu un tās viegli varētu novākt. Šādas procedūras dēļ, daļa amerikāņu domā, ka “gultas” paliek applūdušas visu cauru gadu, bet vēl cita daļa – ka dzērvenes aug ūdeni, kas, protams, neatbilst patiesībai. Dzērveņu ražu novāc rudenī, kad ogas kļuvušas spilgti sarkanas. Parasti tas ir laika posmā sākot no septembra līdz novembra sākumam. Aptuveni 5-10% no ASV ražas tiek novāktas arī sausā veidā. Tas ir daudz ilgāk un līdz ar to daudz dārgāk, taču šādi ogas paliek mazāk bojātas un tās var pārdot svaigā veidā, nevis sasaldētas vai apstrādātas.
Ņemot vērā, ka dzērvenītes svaigā veidā ir stipri skābas, 95% no izaudzētajām dzērvenēm tiek iestrādātas sulās un mērcēs, lietotas sažāvētas vai saldinātas. Dzērveņu sulu vai nu saldina vai atjauc ar citām sulām, tās koncentrētās garšas dēļ. Viens no pasaules populārākajiem alkoholiskajiem kokteiļiem sieviešu vidū – Cosmopolitan – arī tiek gatavots no dzērveņu sulas. Dzērveņu mērce labi sader kopā ar mājputnu un cūkas gaļu. ASV un Kanādā dzērveņu mērce ir tradicionāla piedeva tītara cepetim Pateicības dienā un Ziemassvētkos. Ogas kā svaigā tā žāvētā veidā izmanto dažādos miltu izstrādājumos – maizītēs, kūkās, kēksos – un saldajos ēdienos. Un kā tad bez džemiem, saldējumiem un mums tik zināmo dzērveņu ievārījumu.
Šī odziņa ir tik pat veselīga, cik skāba. Tā ir viena no lielākajām C vitamīnu saturošajām ogām. Tā pat, tā ir lielisks šķiedrvielu avots un satur dabīgos bioflavonoīdus, kas nāk par labu mūsu redzei un var palīdzēt novērst vēzi. Jau izsenis dzērvenes tiek izmantotas arī kā līdzeklis pret cistītu, nierakmeņiem un urīnpūšļa akmeņiem.
Komentāri: