Padoms

Biete – sakne no pašiem gaisa dārziem

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Mums visiem tik labi pazīstamās bietes ir biešu auga saknes daļa, zināmas arī ar nosaukumiem galda bietes, dārza bietes, sarkanās vai dzeltenās bietes un pieder pie tās pašas ģimenes, kur mangoldi un spināti. To ēdamo sakņu un lakstu dēļ, tiek kultivētas vairākas biešu (Beta vulgaris) šķirnes. Bez ēšanas bietes izmanto arī kā pārtikas krāsvielu un ārstniecības augu. Daudzi produkti tiek izgatavoti arī no citām Beta vulgaris šķirnēm, piemēram – cukurbietēm.

Pasaule šo sakni pazīst jau sen. Jūras bietes (sea beet), kas tiek uzskatītas par mūsdienu kultivēto biešu senajiem brāļiem, bija izplatītas Vidusjūras apkaimē. Liecības par biešu eksistenci tikušas izraktas III dinastijas piramīdā Sakārā (Saqqara), Tēbās, Ēģiptē, kā arī atrastas izrakumos neolīta apmetnē, Nīderlandē, Artsvudā (Aartswoud). Savukārt rakstiskā veidā bietes pieminētas jau sākot ar 8 gs. p.m.ē. Mezopotāmijā. Ap 800. g. p.m.ē, kādā asīriešu tekstā aprakstīta biešu augšana Babilonas Gaisa dārzos, kas tiek uzskatīti par vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem. Arī sengrieķu filozofi – Aristotelis, Teofrasts, Hipokrāts pieminējuši bieti.  Filozofs, zinātnieks un “botānikas tēvs”  Teofrasts (Theophrastus) savos rakstos to salīdzinājis ar redīsu. Bet rietumu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts uzskatījis biešu lapas par labām saitēm brūču apsiešanai. Senie romieši uzskatījuši bietes par svarīgu veselīga uztura sastāvdaļu un arī afrodiziaku. Šādas liecības pierāda, ka dažādas biešu šķirnes tikušas audzētas jau no senseniem laikiem, līdz pat brīdim kad to popularitāte esot kritusies spinātu dēļ.

Biešu ēdieni sastopami arī dažādu valstu un kultūru virtuvēs. Austrumeiropā ļoti populāras ir biešu zupas, piemēram borščs. Indijas virtuvē bietes nereti izmanto kā piedevu pamatēdienam, tās novārot, sasmalcinot un pievienojot dažādas garšvielas. Marinētas bietes ir tradicionāls gardums Amerikā, dienvidu štatos, savukārt Austrālijā, Jaunzēlandē un Apvienotajos Arābu Emirātos, bietes pievieno hamburgeriem. Tā piemēram, Austrālijā, īsts “oziju” burgers ir papildināts ar biešu šķēli vai pat divām. Pat McDonalds un Burger King ar tādiem papildināja savas ēdienkartes šai valstī. Tradicionāls Pensilvānijas Dutch vai Pensilvānijas vāciešu (Pennsylvania Dutch – ir sākotnēji vāciski runājošie imigranti Pensilvānijā un viņu pēcnācēji. Nosaukumam nav tiešas saistības ar holandiešiem.) ēdiens ir marinētu biešu olas. Cieti novārītas olas tiek atstātas ledusskapī marinētu biešu sulā, līdz olas nokrāsojas koši sarkanas. Savukārt Polijā rīvētām bietēm pievieno mārrutkus un to ēd aukstajās uzkodās, ar sviestmaizēm, vai kā piedevu pie kartupeļu un gaļas ēdieniem. Ebreji tradicionāli bietes ēd jaunajā gadā kopā ar lūgšanu par “atbrīvošanos no visiem ienaidniekiem”.

Visbiežāk, lietojot uzturā, koši sarkanās saknes tiek mizotas, tvaicētas, un tad ēstas ar sviestu kā delikatese; grilētas, vārītas vai ceptas un ēstas siltas; novārītas, marinētas, un tad ēstas aukstas kā piedeva; vai nomizotas, sasmalcinātas vai sarīvētas un ēstas saigā veidā salātos. Bietes ir arī veselīgas un cilvēka organismam nepieciešamas, tā ka ir labi folāta, šķiedrvielu un kālija avoti. Daudzi mūsdienās nepamatoti izmet biešu lapas un izmanto tikai saknes. Senos laikos tieši biešu lapas tika izmantotas pārtikā kā dārzenis. Saknes lietoja medicīnā, lai ārstētu sāpes, piemēram, galvassāpes un zobu sāpes. Biešu laksti ir ne tikai ēdami, bet arī ļoti veselīgi. Lapas ir bagātīgs kālija, kalcija, dzelzs, beta karotīna un C vitamīna avots. Visbiežāk tās tiek pasniegtas vārītas vai tvaicētas un pēc savas garšas īpašībām atgādina spinātus. Izvēloties biešu lakstus būtu jāpievērš uzmanība biešu izcelsmei un tam, lai tās nebūtu pārlieku lielas, mīkstas un jau apvītušas. Visgaršīgākās būs tieši nelielas bietes ar visām lapām.

Arī biešu sula ir ļoti vērtīga. Īpašu popularitāti tā ieguva pēc tam, kad zelta paraolimpisko medaļu ieguvējs brits Deivids Veirs (David Weir) paziņoja, ka tieši šota glāzīte ar biešu sulu ir viņa panākumu noslēpums. Taču tā ir ne tikai veselīgs un vitamīniem bagāts dzēriens. Kopš 16.gs, biešu sula tikusi izmantota arī kā dabīgā sarkanā krāsviela. Viktoriāņi to izmantojuši pat matu krāsošanai. Mūsdienās sarkano pārtikas krāsvielu –  betanīnu, ko iegūst no bietēm pievieno, lai pastiprināt krāsu, piemēram, tomātu pastām, mērcēm, desertiem, ievārījumiem un želejām, saldējumiem, konfektēm un pat sausajām brokastu pārslām. Kas ir interesanti, biešu sulu varot izmantot arī kā skābuma mērītāju. Proti, pievienojot biešu sulai skābu šķīdumu, tā kļūst rozā, bet sārmu – dzeltena.

Šodien vadošie biešu audzētāji pasaulē ir ASV, Krievija, Francija, Polija un Vācija. Lielākā daļa komerciāli audzētu biešu gan tiek apstrādātas – vārītā vai marinētā veidā, līdz tās nonāk līdz gala patērētājam. Nelielā daudzumā tiek audzētas arī dzeltenās bietes, pārsvarā pašpatēriņa vajadzībām.

VĒL DAŽI INTERESANTI FAKTI PAR BIETĒM:

  • Delfu orākulā (pēc Grieķu mitoloģijas) ticis apgalvots, ka bietes ir otras labākās savā mistiskajā potenciālā un iedarbīgumā, aiz mārrutkiem un ka to vērtība var tikt pielīdzināta to svaram sudrabā.
  • Pārtikas deficīts Eiropā pēc Pirmā pasaules kara izraisīja daudz problēmu, tai skaitā gadījumus, kad cilvēki saslima ar mangelwurzel (no vacu val. Mängel/Mangel – trūkums, deficīts, arī biete un Wurzel – sakne) slimību, jo bija noteiktu laika periodu pārtikuši tikai no lopbarības bietēm.
  • 20.gs sakumā populārs eifēmisms bijis “gūt labumus biešu laukos” – kas nozīmējis apmeklēt prostitūtas. (Izcelsme esot saistītas ar kādu feldmaršalu Montgomeriju, kurš tā mudinājis savus biedrus Otrā pasaules kara laikā).
  • Bietēs, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, ir ļoti daudz cukura, taču tām ir relatīvi neliela enerģētiskā vērtība – aptuveni 200 kJ vienā tasē biešu.
  • Ja ūdeni kurā pirms tam vārītas bietes iemasē katru vakaru galvas āda, varot atbrīvoties no blaugznām.
  • Pasaules smagākā biete svērusi 23.4 kg un tikusi izaudzēta Somersetā, Apvienotajā Karalistē 2001.g.
  • Bietēs ir augu pigments – beta cianīns. Dažu pētījumu rezultāti liecina, ka tas var aizsargāt šūnas no kaitīgajiem kancerogēniem. Tiek pētītas arī šīs vielas spējas cīņā pret audzējiem.

 

Izmantotie avoti:

http://en.wikipedia.org/wiki/Beetroot

http://en.wikipedia.org/wiki/Beta_vulgaris

http://www.bbcgoodfood.com/howto/guide/ingredient-focus-beetroot

https://porkandgin.com/ingredients/10-odd-beetroot-facts/

http://www.lovebeetroot.co.uk/fastfacts/#.VL4N2UesUvk

R.Stentona. Veselīga uztura rokasgrāmata. Jumava. 2010.

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Pasākumi gardēžiem

Jaunumi no Facebook