Šī recepte radusies Sicīlijas otrajā lielākajā pilsētā Katānijā, un tās nosaukums ir saistīts ar slaveno Vinčenco Bellīni operu “Norma”. Dramaturgs – arī katānietis Nino Martoljo, pusdienojot kādā Katānijas krodziņā, esot sajūsmā par sev pasniegto pastas ēdienu iesaucies: “Tā ir NORMA,” ar to domājot, ka ēdiens ir tik pat brīnišķīgs kā operas mūzika.
Sīpolu un ķiploka daiviņas nomizo, sīpolu sagriež šķēlītēs, ķiplokus ar naža galu saspiež. Pannā sakarsē nedaudz olīveļļas, un liek garšaugus cepties.
Garšaugiem pievieno tomātus savā sulā, ar rokām saplūkātu baziliku, nedaudz atstājot dekorēšanai, un visu karsē uz nelielas liesmas, kamēr mērcei novārās liekais šķidrums, t. i., ~ 20 minūtes. Kad mērcei mainījusies krāsa un samazinājies apjoms, pievieno pēc garšas sāli, piparus, kanēli un muskatriekstu.
Baklažānu sagriež šķēlēs, liek caurdurī un kārtās apber ar sāli. Tad šķēlēm uzliek virsū smagumu, piemēram, katlu, kas piepildīts ar ūdeni, un atstāj uz 15 minūtēm, lai noņemas rūgtums un notek liekais šķidrums. Pēc tam baklažānu šķēles nosusina papīra dvielī.
Pannā uzkarsē olīveļļu un nofritē baklažānu šķēles. Kad tās kļūst brūnas, šķēles ņem ārā no eļļas un liek uz papīra dvieļa. Tad pievieno tomātu mērcei, sagriežot mazākos gabaliņos.
Pastu novāra sālsūdenī atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma. Kad tā ir sasniegusi al dente konsistenci, pievieno mērcei pannā un sacilā kopā. Pasniedz porciju šķīvjos, bagātīgi pārkaisītu ar smalki rīvētu sieru. Dekorē ar pāris lapiņām bazilika.
Uz vienu lielu baklažānu gan pietiktu ar 200g makaronu. Man bija 250g tagliatteli un 2 baklažāni, bet prasījās vēl vairāk baklažāna un arī drusku vairāk tomātu.