Sezonas produkti

Vasaras izskaņā un rudens sākumā jābauda tās veltes, šoreiz vairāk par tomātiem, gailenēm un zaļajiem zirnīšiem.

TOMĀTI

Sezonā tomāti ir ne tikai ļoti garšīgi, bet arī bagāti ar vērtīgām uzturvielām. Sarkanie tomāti satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu un mazina infarkta risku, tāpēc tomātus iesaka lietot uzturā tieši sirds slimniekiem. Svaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas veicina brūču un čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem. Gatavos tomātos ir laimes hormons serotonīns, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Uztura speciālisti iesaka tomātus izmantot dažādās ārstnieciskās diētās, jo tie satur maz kaloriju, stabilizē holesterīna līmeni un mazina svaru. Negatavus, zaļus tomātus nedrīkst ēst, jo tajos ir indīga viela – alkaloīds solanīns, bet ieplaisājušus tomātus var apbērt ar rupjo sāli, lai tie nesapelētu.

ZAĻIE ZIRNĪŠI

Zirņi ir visai sens kultūraugs, kuru izcelsme meklējama tūkstošiem gadu tālā pagātnē pie savvaļas zirņiem Vidusāzijā un Eiropā. Zirnīšus savās maltītēs iekļāvuši ļaudis Ēģiptē, Romā un Grieķijā. Mūsdienās ir pazīstamas ap tūkstoš dažādu zaļo zirnīšu šķirnes. Zirnīši ir diētisks produkts – 100 gramu zaļo zirnīšu satur 81 kilokaloriju, tāpēc tie ir labs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots tiem, kas ievēro slaido līniju. Tajos ir arī C, B un K vitamīni, kā arī kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un cinks. Tie satur daudz polifenolus – antioksidantus un pretiekaisuma vielas, kas atbild par spēcīgu imūnsistēmu un lēnu novecošanos. Sezonā zirnīšus vislabāk ēst svaigā veidā, kad tie ir uzturvielām visbagātākie. Vitamīnu daudzums, it īpaši C vitamīns, samazināsies, zaļos zirnīšus termiski apstrādājot. Zirnīšus var arī saldēt, tomēr jāatceras, ka, ilgstoši uzglabājot (6–12 mēneši), to uzturvērtība sāks mazināties.

GAILENES

Gailenes uzturā izmantoja jau Senās Romas laikā, bet normandieši uzskatīja, ka gailenes veicina seksuālo iekāri, tāpēc tās bija neatņemama līgavaiņa kāzu maltītes sastāvdaļa. Gailenes ir vienas no vitamīniem bagātākajām sēnēm. A vitamīna koncentrācija gailenēs ir tāda pati kā burkānos, šis vitamīns uzlabo ādas veselību, stiprina kaulus un imūnsistēmu, bet C vitamīna koncentrācija gailenēs ir tikai nedaudz mazāka kā citrusaugļos, upenēs un ķiplokos. Gailenes ir sastopamas ne tikai Eiropas mežos, bet arī Meksikā, Himalaju kalnu reģionā un Āfrikā. Īstais gaileņu laiks sākas jau ap Jāņiem, un gadās, ka gailenes aug pat līdz janvārim un ir salasāmas ziemā atkušņa laikā. Gailenes nav ieteicams ēst uz nakti, jo kuņģim tās ir grūti pārstrādāt. Atsaldētas gailenes ir rūgtas, tāpēc labākais to uzglabāšanas veids ir kaltēšana. Ja tomēr ir vēlēšanās tās saldēt, tad gailenes pirms tam ieteicams novārīt pienā vai rūpīgi sacept sviestā, kas mazina rūgto piegaršu.