Sezonas produkti

Pavasaris ir laiks, kad sezonā ir virkne dažādu gardumu. Šoreiz vairāk par šiem trim:

SPINĀTI

Spināti ir pārbagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Tos slavē un cildina augstā dzelzs satura dēļ, bet labo īpašību saraksts ar šo svarīgo uzturvielu tikai sākas. Spināti veicina audu reģenerāciju un augšanu, tāpēc tos ļoti bieži iekļauj bērnu ēdienkartē, kā arī atveseļošanās periodā, ja organismu novājinājusi slimība. Tāpat spinātus bieži iekļauj sabalansētajās ēdienkartēs, ko īpaši sastāda svara samazināšanai. Tātad – diētisks produkts!

Spinātu leknajās, zaļajās lapās ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Ievērojamā daudzumā spinātos ir jods, kā arī ļoti daudz olbaltumvielu. Šajā ziņā tos pārspēj tikai pupas un zirņi.

Tomēr, lietojot uzturā spinātus, jāņem vērā daži noteikumi – gatavos spinātu ēdienus nav vēlams ilgstoši glabāt un sildīt. Vārītos spinātos aptuveni vienu līdz divu diennakšu laikā rodas slāpekļskābes savienojumi, kas ir īpaši bīstami bērniem. Ar spinātiem jābūt uzmanīgiem tiem, kuriem ir nieru, aknu un locītavu problēmas, jo tie satur lielu daudzumu skābeņskābes.

JĒRS

Jēra gaļa ne tikai lieliski garšo, bet tā ir arī veselīga un spēj apgādāt organismu ar daudzām tam nepieciešamām vielām. Jēra gaļai ir ļoti zems tauku īpatsvars, tā ir lielisks magnija, selēna un vara avots, kā arī satur daudz B vitamīna. Ēdot jēra gaļu, iespējams uzņemt visu nepieciešamo B12 vitamīnu dienas devu. Tāpat jērā ir daudz proteīna, kā arī, ja jērs audzis pļavā, tā gaļa saturēs omega-3 taukskābes un pozitīvi ietekmēs sirds veselību. Jērs gan maksā ievērojami dārgāk nekā vistas vai cūkas gaļa, bet tāpat kā jebkura cita dzīvnieka gaļu – to nevajadzētu patērēt katru dienu lielos daudzumos. Lai jērs būtu mīksts un sulīgs, tas jāgatavo ilgi un zemā temperatūrā, ne augstākā par 160 grādiem. Pirms jēra sautēšanas to nedaudz apcep uz pannas, kamēr gaļa kļūst zeltaini brūna. Kad jērs ir gatavs, to pasniedz karstu, jo atdziestot tauki sacietē, un tas var sabojāt ēdiena labo garšu.

ANANASS

Ananasu dzimtene ir Paragvaja un Brazīlijas dienvidi, auga nosaukums ir cēlies no vārda ananas, kas Dienvidamerikas indiāņu valodās nozīmē ‘lielisks auglis’. Ananasa sastāvā ir 90% ūdens un 10% šķiedrvielu, olbaltumvielas, citronskābe un askorbīnskābe. Pietiks tikai ar nelielu ananasa gabaliņu, lai uzņemtu dienai nepieciešamo C vitamīna devu. Kā zināms, C vitamīns stimulē imūnsistēmu un ir spēcīgs antioksidants, tāpēc uztura speciālisti iesaka pirms maltītes apēst gabaliņu ananasa. Tāpat šis auglis satur varu, cinku, fosforu, mangānu, jodu, kalciju un B grupas vitamīnus. Ananass ir lielisks līdzeklis cīņā ar celulītu, izvada no organisma lieko šķidrumu, kā arī ir ideāls taukainas ādas kopšanai. Ananasu sulu iesaka dzert kuņģa un zarnu slimību gadījumos, glāze ananasu sulas palīdzēs tikt galā arī ar nelabu dūšu – gan grūtniecēm, gan ceļotājiem lidmašīnā, kuģī vai automašīnā. Ananasu pirkt, ja lapu rozete galotnē ir svaigi zaļa, bet, ja tā ir sažuvusi, auglis var būt bojāts.