Padoms

Sezonas produkti

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

SEZONĀ MAIZE

Maize visdažādākajās formās jau kopš senseniem laikiem ir bijusi viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem. Tās pirmsākumi meklējami jau akmens laikmetā, bet maizes klaipi un maizītes ir atrastas seno ēģiptiešu kapenēs. Gan raudzēta, gan neraudzēta maize vairākas reizes ir minēta Bībelē, bet senajiem grieķiem un romiešiem maize bija pamatēdiens.

Pirmā maizes formula bija ļoti vienkārša – milti, ūdens un karstums, bet pirmās graudaugu kultūras, kas tika izmantotas maizes cepšanai, nebūt nebija mūsdienās ierastie kvieši un rudzi, bet gan mieži un prosa, no kuriem radās pirmā maize. Par maizes dzimteni var dēvēt Ēģipti, jo šīs zemes iedzīvotāji pirmie izcepa maizi – tas bija pats sākums, lai tālākā nākotnē iegūtu produktu, kas nu jau kļuvis par pamatu cilvēka uzturā. Ēģiptieši bija pirmie, kas atklāja maizes mīklas īpašību – skābšanu, sperot pirmos soļus pretī pārtikas ķīmijas zinātnei kā tādai.

Laikam ritot, maizes pamatsastāvdaļām tika pievienotas arī citas – sāls, raugs, soda, dažādi graudi, garšvielas, medus, eļļa u.c., tādējādi radot daudz sarežģītākas maizes receptes. Vēlāk cepēji sāka jaukt kopā dažādu graudu miltus, kā arī maizi cepa no dažādiem augiem, kas varēja aizstāt graudu miltus, tādēļ maize ar savu seno un garo vēsturi vēl aizvien ir daudzveidīga un atšķiras dažādās pasaules vietās. Starp citu, maiznieka arods ir viens no vecākajiem pasaulē!

Maizi visbiežāk cep no kviešu, rudzu vai miežu miltiem, taču izmanto arī citu graudu miltus, bet ūdens vai kāds cits šķidrums ir otra nozīmīgākā sastāvdaļa mīklas veidošanā. Populārākā maize pasaulē ir baltmaize, ko gatavo no kviešu miltiem, bet pie mums un visā Austrumeiropā, tajā skaitā Vācijā un Skandināvijā, izplatīta ir arī rupjmaize, ko cep no rudzu miltiem. Rudzi un mieži ir vissenākā labība mūsu platuma grādos, tāpēc arī ir vispiemērotākā mūsu skarbajai ziemeļu dabai. Tieši rupjmaizi senāk cepa teju ikvienā latviešu sētā, un arī tagad īsta rupjmaize joprojām tiek cepta pēc sentēvu receptēm – tā ir latviešu tautas simbols. Latvietim maize ir arī kultūras vērtība – neviena cita ēdiena pagatavošana no mīklas iejaukšanas līdz pat kukuļa nonākšanai uz galda nav apvīta ar tik daudziem ticējumiem un rituāliem.

Maize ir nozīmīgs uzturvielu piegādātājs cilvēka organismam – tajā ir daudz ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, kā arī organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu. Dienā apēdot 220 gramu maizes, organisms tiek nodrošināts ar 30% ieteicamā ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzuma, šķiedrvielas veicina kuņģa darbību, zarnu peristaltiku, tīra zarnu sieniņas, kalpo kā mikroorganismu barības vide, sekmē kuņģa un zarnu satura transportu, kavē toksisko vielu veidošanos un uzkrāšanos. Maizē ir tādas minerālvielas kā nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors un dzelzs.

Svarīgi ir izvēlēties sev piemērotāko maizi. Pretēji uzskatam, ka maize veicina svara pieaugumu un nav sevišķi veselīga, uztura speciālisti apgalvo, ka maizi uzturā var lietot jebkurš cilvēks, tikai jāskatās tās sastāvdaļas. Piemēram, lai veicinātu vēdera darbību, piemērotākā būs kliju un graudu maize. Visvairāk minerālvielu ir rudzu maizē, kas cepta no 100% rudzu miltiem, bet vismazāk – baltmaizē.

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Pasākumi gardēžiem

Jaunumi no Facebook