Sezonā kartupeļi

Daudzi noteikti piekritīs, ka viens no vienkāršākajiem un gardākajiem ēdieniem ir mājās cepti vai vārīti kartupeļi, kā arī tā sauktie frī – eļļā vārīti kartupeļu salmiņi, ar kuriem nereti mums patīk sagrēkot. Tieši “sagrēkot” ir vārds, ar kuru it sevišķi pēdējos gados jāsadzīvo kartupelim, jo kaut kā mums šķiet, ka uzturā to labāk aizvietot ar ko citu. Taču velns galīgi nav tik melns, kā to mālē, tāpēc apskatīsimies, kas īsti ir kartupelis un kas tajā iekšā!

Īsi par vēsturi. Kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerika. Pirmie uzturā tos sāka lietot vietējie indiāņi, bet uz Eiropu kartupeļus atveda spāņu jūrnieki lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā. Latvijā kartupeli ieveda Kurzemes hercogs Jēkabs 1673. gadā.

Kartupelis ir vērtīgs, tomēr jāatzīst, ka tas īsti nevar sacensties ar citiem dārzeņiem. Lietojiet uzturā kartupeli, bet papildiniet ar citiem dārzeņiem! Kartupelis satur daudz kālija, B grupas vitamīnus un C vitamīnu. Starp citu, spāņu jūrnieki, pateicoties kartupeļiem, ko atklāja Amerikā, it kā tik bieži vairs neesot slimojuši ar cingu. Protams, ir daudz dārzeņu, kuros C vitamīna ir krietni vairāk, bet, ja garšo un tiek uzturā lietoti kartupeļi, arī no tiem var uzņemt šo vitamīnu. Kopumā kartupelis sastāv no 80% ūdens un daudz cietes – ogļhidrātu, kas nodrošina mūsu organismam enerģiju. Šeit nu jāsaka – labāk uzņemt ogļhidrātus ar kartupeļiem nekā ar cukuru. Taču neviens kartupelis nesatur ne A, ne D vitamīnu, kas būtu jāņem vērā, ja kartupeļi ieņem nozīmīgu lomu ēdienkartē.

Kartupeļu šķirņu ir neskaitāmi daudz – pavisam ap četriem tūkstošiem, turklāt katrā reģionā atšķiras populārākās šķirnes, jo tiek ņemts vērā tas, kas labāk aug konkrētajā klimatā.

Par vērtīgākajiem tiek uzskatīti rozā kartupeļi. Īstā uzturvērtība parādās pēc to pagatavošanas, tāpēc ir ļoti svarīgi, kā to dara. Visveselīgākais veids, kā pagatavot kartupeli, būtu to tvaicēt ar visu mizu.

Miltainie kartupeļi, kas vārot ātri izšķīst, ir daudz piemērotāki cepšanai, biezputrām, kā arī tiem, kas ir tieši miltaino kartupeļu cienītāji. Ir tā sauktie universālie kartupeļi, kas ir vidēji miltaini, un vārot tos nav tik ļoti jāpieskata. Tos var gan cept, gan vārīt un arī gatavot biezputru. Salātiem, piemēram, iemīļotajam rasolam, piemērotāks būs vēl trešais kartupeļu tips – nešķīstošie kartupeļi. Tie neizšķīdīs katlā pat tad, ja būs piemirsies tos pieskatīt, toties biezputru no šiem kartupeļiem neizdosies pagatavot. Beidzot ir atbildēts jautājums – “ko es daru nepareizi?!”. Šos kartupeļus izmanto cepšanai, zupām, salātiem, rasola pagatavošanai, jo sagrieztie mazie gabaliņi neizjūk.

 

Noderīgi fakti par kartupeli

– Kartupeļi ir jāuzglabā vēsā, sausā un tumšā vietā.

– Kartupeļus nedrīkst uzglabāt kopā ar sīpoliem, tad kā vieni, tā otri ātri bojājas.

– Kartupeļus pirms vārīšanas vai cepšanas nevajadzētu mērcēt ūdenī, jo tādā veidā bojā iet daļa vitamīnu un minerālvielu, kas šķīst ūdenī.

– Kartupeļus ieteicams lietot ar visu mizu līdz Ziemassvētkiem, pirms pagatavošanas nomazgājot.

– Ja kartupeļus mizo, jācenšas, lai miziņa būtu pēc iespējas plānāka, jo visvērtīgākā kartupeļa daļa ir tieši zem mizas.