Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka bez burkāniem latvieša ēdienkarte nav iedomājama. Šie sulīgie dārzeņi ir gana veselīgi, pieejami visu gadu un – kas vispārējā cenu kāpšanas laikmetā nav mazsvarīgi – lēti, garšīgi un neticami daudzveidīgi pagatavojami, turklāt gan uzkodās un pamatēdienos, gan kūkās un desertos.

Dārza burkāns jeb sējas burkāns ir savvaļas burkāna pasuga, ko cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam. Burkāni ir vieni no vecākajiem un visvairāk audzētajiem dārzeņiem. Jau Hipokrats (460–377 pr. Kr.) pieminējis burkānu starp citām slimniekiem dodamām zālēm. Senajā Krievijā (6.–9. gs.) bijis pat rituāls dot līdzi burkānu mirušajam, bet arābu rakstnieks Ibn al Avanss apliecina faktu, ka 10. gadsimtā Babilonijā audzēti burkāni, ko izsēj rudenī, lai būtu īpaši izcila garša un tos varētu ēst nevārītus maizes vietā.

Kāpēc burkāni?

Mēs dzīvojam ziemeļos, un burkāni mūsu uztura topā ieņem pelnīti augstu vietu – nākamo aiz kartupeļiem. Kāpēc tā? Pirmkārt, tie ir labs enerģijas avots, bet vienlaikus burkānos nav tauku un holesterīna! Pat vēl vairāk – pateicoties sastāvā esošajam pektīnam, burkāniem ir ievērojama holesterīna līmeņa samazināšanas spēja, kas ir lielisks bonusiņš. Turklāt 100 gramos burkānu ir tikai 41 kalorija, kas salīdzinājumā ar kartupeļiem ir pat uz pusi mazāk.

Otrkārt, burkānu galvenā vērtība ir karotīns, kas cilvēka organismā pārvēršas par A vitamīnu. Kā saka speciālisti, tikai 20 līdz 30 gramu svaiga burkāna spēj nodrošināt nepieciešamo A vitamīna diennakts devu. Šis vitamīns nepieciešams labai redzei, veselīgai ādai un gļotādai. Pētījumi liecina, ka burkānos esošais beta-karotīns spēj samazināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām līdz pat 45 procentiem. Visvairāk karotīna atrodas burkāna ārējā kārtā, vismazāk – saldajā serdē.

Treškārt, burkāni ir arī vērtīgs B1, B2, B6, C, E, K, PP vitamīna avots. Tajos ir pat 16 % balastvielu, kas veicina gremošanas trakta darbību un uzlabo vēdera izeju. Ar burkāniem cilvēks uzņem kāliju, magniju, dzelzi, fosforu un brīvās aminoskābes, kā arī tajos ir salīdzinoši daudz kalcija – 10 burkāni ir līdzvērtīgi glāzei piena. Tukšā dūšā izdzerta glāze burkānu sulas uzlabos sejas krāsu un stiprinās matus, remdēs izsalkumu un veicinās tauku sadedzināšanu. Tāpat burkānu sulai var būt neitralizējoša ietekme uz oksidācijas radīto kaitējumu, tāpēc tas palīdz organismam sevi aizsargāt pret kardiovaskulāro traucējumu draudiem. Speciālisti iesaka veselības uzturēšanai dienā izdzert 200 mililitrus burkānu sulas vai nograuzt divus burkānus. Svarīgi! Lai cilvēka organisms uzņemtu karotīnu, tas jālieto kopā ar taukiem (ar eļļu, krējumu vai jogurtu).

Kas jāielāgo, gatavojot burkānus?

Burkānam piemīt tāda īpašība kā spēja mainīt garšu un tekstūru, un tas notiek atkarībā no pagatavošanas veida. Zināms taču, ka svaigi sarīvēti burkāni garšo tā, sautēti jau citādi un cepeškrāsnī cepti – vēl pavisam citādi. Uztura speciālisti apgalvo, ka ilgstoša burkānu sautēšana ir novecojis, laikietilpīgs un bezjēdzīgs ieradums, kas iznīcina visu derīgo šajā dārzenī. Ir izpētīts, ka visveselīgāk ir burkānus grauzt svaigus, tvaicēt vai cept ar visu mizu cepeškrāsnī – tā saknēs saglabājas visvairāk vitamīnu. Turklāt, apēdot arī mizu, uzņemam vērtīgās šķiedrvielas un citus labumus, kuru, starp citu, tieši mizā ir visvairāk.

Tie bēdubrāļi, kas ir uz “jūs” ar oranžajām saknēm, visticamāk, ir ieguvuši šo skumjo pieredzi, ēdot pārvārītus burkānus, kas pārvērtušies bezformīgā masā bez tekstūras, garšas un krāsas. Pārfrazējot visiem labi zināmo šefpavāra Mārtiņa Rītiņa teicienu par pārcepto lasi, es teiktu, ka nekas, itin nekas nevar būt sliktāks par pārvārītu burkānu.

Interesants fakts. Tirgū, pie zemniekiem un arī dažos veikalos ir nopērkami ne tikai mums ierastie oranžie burkāni, bet arī sarkanas, dzeltenas, baltas, rozā, bordo, zaļas, violetas un pat melnas burkānu saknes. Interesanti, ka, piemēram, Vidusāzijā vairāk audzē tieši sārtos, violetos un dzeltenos burkānus. Tieši dzeltenos burkānus tradicionāli izmanto plova gatavošanai. Lai burkānu ēdieni būtu ne tikai garšīgi, bet arī ar augstu uzturvērtību un patīkamu tekstūru, tos gatavojot ir jāņem vērā šādi tādi knifiņi.

Atcerieties, ka liela daļa burkānos esošo uzturvielu atrodas zem mizas, tāpēc mēģiniet tos mizot pēc iespējas mazāk. Ja tomēr tas ir nepieciešams, burkānus nomizo, sagriež un sarīvē īsi pirms gatavošanas, izmantojot nerūsējošā tērauda nazi vai rīvi.
Rasolam, siļķei kažokā vai citiem salātiem paredzētus burkānus tvaicē vai vāra ar visu mizu nelielā ūdens daudzumā, uzliekot katlam vāku. Lai neizkūpinātu gaisā vērtīgās vielas, dārzeņus liek verdošā ūdenī. Gabalos sagrieztus burkānus vāra 15 minūtes, vienā gabalā – 25 minūtes. Lai saglabātu uzturvielas, pirms pievienošanas zupai vai sautējumam burkānus ieteicams pāris minūtes apcept eļļā, sviestā vai citā taukvielā.

Interesants fakts. Kaut arī atceļojuši pie mums no dienvidiem, burkāni ir salizturīgi un labi pacieš pat mīnus astoņus grādus. Tālab arī pēc salnām novāktie burkāni vēl ir derīgi izmantošanai.