OLAS

Olas ir viena no burvīgākajām dāvanām, ko mums devusi daba. Tās var izmantot pārsteidzoši dažādos veidos lai pagatavotu krēmīgas mērces, čaganas tortes, sātīgas brokastis, trauslus cepumus, kārdinošus desertus, dzidrinātu buljonus un uzkultu gaisīgus putu mākoņus. Svaiga ola pati par sevi ir brīnums.

Kas tas bija pirmais – vista vai ola? Daudzi domā, ka uz šo mūžseno jautājumu nav atbildes, bet paleontologi – zinātnieki, kas pēta seno laiku dzīvniekus un augus, – uzskata, ka ir atklājuši pareizo atbildi. Kaut gan mūsdienu vistas ir vieni no vecākajiem putniem uz pasaules, tomēr olas ir “mantojums” no putnu senčiem dinozauriem. Tātad vispirms bija ola, tad dinozaurs un visbeidzot – vista.

 

Kas olai “vēderā”

Olas ir vērtīgs produkts, kas satur ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu, mikroelementu un antioksidantu. Ja ikdienas uzturā tiek iekļautas olas, tā ir lieliska iespēja uzņemt arī virkni A, D, E, B grupas vitamīnu. Holīns jeb B4 vitamīns ir ļoti svarīgs elements smadzeņu un nervu sistēmas darbībai, arī sirdsdarbībai. Vitamīna E galvenā funkcija ir aizsargāt šūnu membrānas no brīvajiem skābekļa radikāļiem, kas rodas, kad cilvēka organisms apēsto pārvērš enerģijā. Olās ir mazs ogļhidrātu saturs un aptuveni 12 grami olbaltumvielu un tauku uz 100 gramiem produkta. Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tostarp omega-3 un omega-6 taukskābes. Olās ir tādas organismam nepieciešamas uzturvielas kā cinks, selēns, retinols un tokoferoli. Tas piešķir produktam antioksidatīvu iedarbību.

 

No paipalas līdz strausam

Ikdienā visbiežāk izmantojam tieši vistu olas, bet jāatceras, ka olas dēj arī pīles, paipalas, zosis un strausi. Pati lielākā ola neapšaubāmi pieder Āfrikas strausam. Tā vidēji sver pusotru kilogramu – aptuveni tik, cik 22 vistu olas. No vienas strausa olas var pagatavot kulteni 10 personām. Strausa olas kaloritāte ir nedaudz zemāka nekā vistas olai. Izturīgā čaumala nodrošina ilgāku uzglabāšanas laiku – līdz pat trīs mēnešiem. Tā kā strausa olām ir specifiska garša, kas ne visiem ir pa prātam, tās parasti izmanto dažādos konditorejas izstrādājumos.

No veikalos nopērkamā olu klāsta vismazākās ir paipalu oliņas. Viena paipalu ola sver 10–12 gramus. Četras paipalu olas ir vienas vistas olas svarā. Paipalu olām ir augsta uzturvērtība, tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Pīles ola ir tikai nedaudz lielāka par vistas olu, bet čaumala tai ir daudz cietāka. Pīļu olās ir lielāks kaloriju daudzums, olbaltumvielas, omega-3 taukskābes un holesterīns nekā vistu olās, atšķirībā no citu mājputnu olām pīļu olās ir augstāks dzelzs saturs.

Stāsta, ka visgaršīgākās pankūkas sanākot tieši no zoss olām. Arīdzan visekonomiskākās, jo zoss ola ir krietni prāvāka par vistas olu – sver aptuveni 150 gramu, teju tikpat, cik divas trīs vistu olas. Zoss olai ir pamatīga čaumala, tāpēc tās vārīšanai vajag atvēlēt 15 minūtes.
Veselības speciālisti, vismaz mūsu valstī, uzskata, ka ūdensputnu olas nav drošas – to čaumalās nav tā aizsargslāņa, kas baltumu un dzeltenumu pasargātu no iespējamās salmonellu invāzijas. Tāpēc zosu un pīļu olas nav ieteicams lietot bez karsēšanas vai pat īslaicīgi karsētas (mīksti vārītas, omletēs, mērcēs, zupās), jo tajās var atrasties slimību mikroorganismi. Ūdensputnu olas lieto tādu ēdienu pagatavošanai, ko ilgi karsē, piemēram, pankūkās, sacepumos, kūku biskvītos. Pīļu vai zosu olu biskvīts sanāk arī mazliet blīvāks un sulīgāks.

 

Kā pareizi olas uzglabāt

Olas reizēm mēdz stāvēt ledusskapī vai vienkārši tāpat virtuvē uz plaukta samērā ilgi. Tās parasti joprojām ir lietojamas. Bet cik ilgi tās patiešām var glabāties? Lai saprastu, cik ilgi var glabāt tikko nopirktas olas, vispirms jāpārbauda, vai olas nav sasistas vai ieplaisājušas. Tādas olas labāk nelietot. Tad jāpārbauda iepakojums, uz kura norādīts, līdz kuram laikam drīkst olas lietot. Šo datumu vajadzētu redzēt arī uz olas. Parasti kopš nopirkšanas brīža tās ledusskapī var glabāt 4–5 nedēļas. Ja olas tiek glabātas ledusskapī, ir svarīgi, lai tās tur paliktu visu laiku. Atdzesēta ola, atstāta istabas temperatūrā, var svīst, veicinot baktēriju augšanu. Temperatūras svārstības bojā olas. Ja paredzēts olas lietot tuvākajās dienās un tās nepieciešamas istabas temperatūrā, labāk tās ledusskapī vispār nelikt.

Olas ledusskapī nedrīkst likt blakus gaļai vai citiem jēliem, neapstrādātiem produktiem, kas var saskarties ar olas čaumalu. Olas vislabāk uzglabāt iepakojumā, liekot tās vidējā vai zemākajā plauktā. Pirms glabāšanas tās nemazgā, jo mazgāšana noārda olas dabīgo aizsargkārtu un tā ātrāk sabojājas. Olas čaumala laiž cauri ne tikai gaisu, bet arī smaržas, tāpēc olas nav ieteicams turēt kopā ar tādiem pārtikas produktiem, kam ir spēcīgs aromāts.

 

Kā pārbaudīt, vai ola ir svaiga
Pērkot olas tirgū vai no zemniekiem, jāpievērš uzmanība čaumalas spīdīgumam. Svaigas olas vienmēr ir matētas. Stipri spīdīgas olas liecina, ka tās ir vai nu mazgātas, vai ilgāku laiku glabātas. Ja nav pārliecības, ka ola joprojām ir svaiga, to var pārbaudīt, nepārsitot čaumalu. Ielej bļodā ūdeni un ieliek tajā olu. Ja ola nogrimst lejup un guļ uz sāniem, tā joprojām ir svaiga un lietojama. Ja ola nostājas stāvus, bet tomēr nogrimst, tā joprojām ir ēdama, bet tā ir jāapēd ļoti drīz un labāk kā cieti vārīta ola. Ja ola peld pa ūdens virsmu, tā vairs nav lietojama.

 

Cik ilgi var glabāt sagatavotas olas
Cieti vārītas olas un ēdieni ar olu ir jāglabā ledusskapī. Ēdienus, kuros izmantotas olas, neglabā istabas temperatūrā ilgāk kā 2 stundas vai ilgāk kā 30 minūtes, ja temperatūra ir +29 ºC un vairāk. Cieti vārītu olu ar čaumalu ledusskapī var uzglabāt vienu nedēļu. Olu ēdieni pirms ielikšanas ledusskapī noteikti jāpārklāj ar pārtikas plēvi.