Vārdu “vegānisks” nu jau dzirdam arvien biežāk. Taču, runājot par uzturu, ne vienmēr vegāna izvēle tiek veikta pārliecības dēļ. Māsas Svetlana un Oļesja lieliski zina, ko nozīmē laktozes nepanesamība, tādēļ vēlējās rast alternatīvu tādiem piena produktiem, bez kuriem savu ikdienu negrib iedomāties. Tā tapa zīmola “LifeTree Cheese” vegāniskais siers no Indijas riekstiem, kas ar katru dienu kļūst arvien populārāks ne tikai vegānu vidū, jo izrādās, ka šāda veida siers Latvijā ir pirmais un pagaidām vienīgais. 

Kas ir tas, ko piedāvā “LifeTree Cheese”?

Oļesja: Mēs ražojam vegāniskos sierus, kas galvenokārt domāti cilvēkiem ar laktozes nepanesamību, jo tieši šis bija iemesls, kāpēc mēs vēlējamies ko tādu radīt. Mūsu sieri ir kā alternatīva iemīļotiem sieriem, ko cilvēki dažādu iemeslu dēļ nevar lietot uzturā. Mūsu produkti ir piemēroti arī tiem, kam ir paaugstināts holesterīna līmenis, vai cilvēkiem, kas īpaši rūpīgi seko līdzi savai veselībai. Neskatoties ne uz ko, mēs visi taču vēlamies, lai mūsu maltītes būtu garšīgas. Un mūsu siers patiešām ir unikāls!

Cik plašs ir jūsu produktu klāsts? 

Svetlana: Kopā pašlaik tie būs kādi astoņi produkti. Mēs piedāvājam alternatīvas kamambēram, zilajam sieram, fetai, rikotai, sviestam, kā arī krēmsierus ar un bez piedevām. Ļoti iecienīts produkts ir “Asais dūms”, kas varētu būt īpaši piemērots tieši Jāņu svinībām.

Kā jūs savā uzņēmumā sadalāt pienākumus? 

S.: Mēs neesam viena mājsaimniecība un ikdienā strādājam atsevišķi – viens dara vienu, otrs citu darbu, bet kopā viss darbojas. Es taisu tieši sierus, strādāju ar sagatavēm, māsa pārvalda komunikāciju sadaļu ar klientiem, strādā ar pārdošanu, jo viens ir sieru saražot, bet pavisam cita lieta – atrast ceļu, kā mūsu produktu parādīt cilvēkiem un radīt par to interesi. 

O.: Es arī meklēju vajadzīgās sastāvdaļas, sazinos ar izplatītājiem, nodarbojos ar to iepirkšanu, tas aizņem ļoti lielu darba daļu. Sastāvdaļas netiek iepirktas Latvijā, tāpēc ir jārod veiksmīgākās kombinācijas kvalitātei un cenai un lai produktam visu laiku saglabātos tā kvalitāte, ko esam paredzējušas. 

Kā sākās jūsu vegāniskā siera ražošanu? 

S.: Pēc izglītības es esmu dizainere, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Bet tad, kad ģimenē ienāca mans dēliņš, atklājās, ka viņam ir laktozes nepanesamība. Patiesībā arī māsai jau no bērnu dienām bija šāda problēma, tāpēc sanāk, mūsu radu lokā šādi gadījumi jau ir divi. Lai gan mums tie ļoti garšoja, piena produktu lietošana mājās visu laiku bija jāierobežo, to ļoti labi atceros. Pat svētku kūkas speciāli cepām tādas, kur piena produktu nav. Kad arī manam dēlam šis produkts nokļuva aizlieto sarakstā, sapratām, ka kaut kas ir jādara, jo pavisam atteikties no savām iemīļotajām garšām un produktiem mēs negribējām. Tad sākām eksperimentēt ar dažādām sastāvdaļām. Sākumā izmantojām pavisam vienkāršas sastāvdaļas – riekstus, sēkliņas, sāli, citronu sulu. Tad jau vēlāk mēģinājām ko sarežģītāku. Vajadzēja saprast, vai vispār ir iespējams izveidot kaut ko tādu, kas līdzinās īstam sieram. Tas bija svarīgi, jo bērnībā mums siers bija tas pārtikas produkts, kas mājās bija visu laiku, tāpēc bija ļoti grūti no tā atteikties. Piemēram, ja nevaram vairs ēst brokastīs biezpienu, tad ko lai ēd? Tāpēc sākām darboties pašas – pētījām, ko citi pasaulē dara, strādājām ar garšām, mēģinājām soli pa solim pietuvoties tam, ko gribējām, un tā arī nonācām pie tiem produktiem, kas tagad redzami mūsu piedāvājumā. 

Šeit mēs pagaidām esam vienīgie, kas ražošanā izmanto siera ražošanas kultūras un sēnītes.

O.: Es esmu pabeigusi Latvijas Universitāti, ieguvusi maģistra grādu Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, nedaudz pastrādāju arī ārpus Latvijas, bet, kad mums radās siera ražošanas ideja, tad nolēmu pievērsties tieši tam, jo dzīves notikumi un apstākļi sakārtojās tā, ka to varu darīt no mājām, jo bērniņš vēl ir mazs. Taču nākotnē plānoju būt “iekšā” visā procesā simtprocentīgi. 

Tagad “LifeTree Cheese” sieri jums abām jau ir pamatdarbs, nevis aizraušanās. 

S.: Jā, tas viss aizņem tiešām daudz laika, tāpēc šī mums abām ir kļuvusi par galveno nodarbi. Mums patīk visā iedziļināties līdz sīkākajai detaļai, lai nekas nav netīšām vai pavirši, visam jābūt skaisti, garšīgi un patīkami. Var jau būt, ka no malas kādam izskatās, ka par daudz satraucamies par dažādām niansēm, bet mums tas viss tiešām ir svarīgi. Pagaidām tiekam galā divatā, bet redzēsim, kā būs nākotnē. 

Kā ir ar receptēm – jūs pašas tās esat radījušas vai arī apguvāt no citiem avotiem un pilnveidojāt? 

S.: Receptes un garšas ir mūsu, bet mēs, protams, skatījāmies arī ārzemju piemērus, jo citur Eiropā, piemēram, tāds kamambēra tipa vegāniskais siers parādījās daudz ātrāk nekā Latvijā. Šeit mēs pagaidām esam vienīgie, kas ražošanā izmanto siera ražošanas kultūras un sēnītes, jo tagad kultūras, ko lieto tradicionālo sieru ražošanā, tiek izmantotas arī augu alternatīvām, un tām ir vegāniska izcelsme. Mēs negribējām radīt kaut ko līdzīgu tam, kas jau pieejams tirgū – plastiski sieri no glutēna, eļļas un cietes. Vēlējāmies tīru, veselīgu un vērtīgu produktu, nevis, vienkāršoti runājot, ēst ūdeni ar eļļu. 

Cik ātri nonācāt pie apmierinoša rezultāta? 

S.: Sākumā neveiksmju patiesībā bija diezgan daudz, kādu laiku intensīvi eksperimentējām, tika izlietoti riekstu kalni, bet nepadevāmies. Bija kaut kāda sākuma recepte, kurā bija konkrēti posmi, kas jāpaveic, bet pa vidu ir ļoti daudz nianšu, ko var uzķert un saprast, tikai regulāri strādājot un jau labi pārzinot procesus. Ieguldījām diezgan pamatīgu darbu, lai nonāktu pie tāda līmeņa produkta, kāds tas ir tagad. 

O.: Par degustētājiem, protams, strādāja visa ģimene un arī draugi. Mums vajadzēja komentārus par visu – sāļumu, skābumu, konsistenci. Ģimene bija pirmais filtrs, tāpēc dabūja arī visas negaršīgās un jocīgās lietas, draugi jau vēlāk tika pie noslīpētāka produkta. Bet viņiem toties mēs izmantojām citu pieeju – neteikt, kas tas ir un kam tas domāts, lai dabūtu vispatiesākās atsauksmes. Ja viņi bija sajūsmā, tas nozīmē, ka esam trāpījušas. Nu jau divus gadus mūsu produkti pieejami “publiski”, bet eksperimentējot aizgāja vesels gads. 

S.: Piemēram, pirms dažiem mēnešiem Rīgā kafejnīcā “Innocent Cafe” ēdienkartē ieviesa vegānisko picu ar mūsu zilā siera alternatīvu. Tā patiešām ir garda, garšo arī tiem, kas ēd gaļu un panes laktozi, un mēs lepojamies ar to, kāds šis produkts mums ir sanācis, jo ieguldījām lielu darbu.

Kā jums šķiet – par šādiem produktiem interese pieaug? 

O.: Sākumā, 2019. gadā, mēs piedalījāmies festivālā, kur visa produkcija ir vegāniska, tāpēc tur šo interesentu bija tiešām daudz, cilvēki nāca ar konkrētu vēlmi un zināja, ko ēd. Bet citos pasākumos bija cilvēki, kas tiešām neko nezināja par piena alternatīvām, un, uzzinot, ka sastāvā ir nevis piens, bet rieksti, pat atteicās pagaršot, jo nevarēja salikt kaut ko tādu kopā. Nu jau tādu cilvēku ir arvien mazāk, daudzi meklē, kā ēst veselīgāk un tīrāk, un tad arī nonāk pie mūsu produktiem. Sākums nebija vienkāršs, jo, kad meklējām ceļus pie klienta un rakstījām piedāvājuma e-pastus tirdzniecības vietām, neviens mūs ar atplestām rokām negaidīja, pat neatbildēja uz vēstulēm vai neticēja šim produktam. Bet tad, kad atradām īsto vietu, viss sāka notikt. 

Kur jūsu produktus var iegādāties un vai tos var arī pasūtīt?

S.: Pirmais veikaliņš, kur parādījāmies un esam, ir “Dabas stacija” Rīgā, Lāčplēša ielā. Tur pircēji mūs jau pazīst. Esam arī atsevišķos veikaliņos citās vietās. Piemēram, Kuldīgā veikalā “Kuule” un Ikšķilē veikalā “Brīvais veikals”. Kā minējām, mums ir izveidojusies jauka sadarbība ar “Innocent Cafe”, kas izmanto mūsu sierus savos ēdienos, tāpat mūsu produkti ir nopērkami kafejnīcā “Katkevich” arī Rīgā. Bet, protams, ikviens mūsu sierus var aplūkot “LifeTree Cheese” Facebook lapā un Instagram profilā un tur arī veikt pasūtījumu. Mēs produktu piegādē izmantojam kurjerpakalpojumu, jo pakomāti tam nav piemēroti. 

Spriežot pēc nosaukuma, jūs neapstāsieties pie Latvijas tirgus. 

O.: Jā, ir tāda doma, mēs noteikti gribam paplašināties un ceram, ka izveidosim sadarbību arī ar citām valstīm, piemēram, Baltijā. Igaunijā mums jau ir regulāri klienti, kas ik pa laikam veic pasūtījumu, tas nozīmē, ka mums ir potenciāls arī ārvalstīs. Darām visu, lai tas izdotos! 

TEKSTS: MARTA KUKARANE

FOTO: ANDA UPMALE