PIPARMĒTRA

Mēs visi pazīstam piparmētras. Zaļo, reibinoši smaržojošo lapiņu vēsā un atspirdzinošā garša vienlīdz labi iederas kā pamatēdienos un desertos, tā arī, protams, ledusaukstos kokteiļos karstā vasaras dienā. Iespēju ir tik daudz! Arī mētru veidu ir daudz – tās atšķiras gan ar dažādām smaržām, tostarp šokolādes, ananasu un greipfrūtu, gan ar garšām un mentola intensitāti. Ja kāds apgalvo, ka piparmētra viņam negaršo, tas nozīmē tikai to, ka, iespējams, vēl nav atradis īsto.

Mētru nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda minthe, apzīmējot grieķu mitoloģijā aprakstītu nimfu, kas tika pārvērsta šajā augā. Viens no populārākajiem mētru paveidiem ir piparmētras (Mentha piperita), ko cilvēki augstu vērtē jau kopš Senās Romas laikiem. Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Latvijā piparmētras kā ārstniecības augus sākotnēji audzēja klosteru dārzos, vēlāk aptieku dārzos, bet plašākus apmērus to audzēšana ieguva 19. gadsimtā.

Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (ap 50 %). Tieši atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī parfimērijas un pārtikas rūpniecībā. Daudziem piparmētras aromāts asociējas tieši ar košļājamo gumiju un konfekšu biznesu – kopš 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma, kad ASV parādījās pirmās modernās zobu pastas, košļājamās gumijas un mentola konfektes, šo produktu popularitāte tikai pieaug. Japānā audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē. Interesanti, ka mūsdienās apmēram 45 % piparmētru ražas tiek patērēti tieši mentola košļājamo gumiju un konfekšu ražošanā. Interesanti: Anglijas karalienes Elizabetes II somiņā līdz ar lūpu krāsu, spogulīti, lasīšanas brillēm un pildspalvu vienmēr ir arī piparmētru ledenes.

 

Piparmētru sastāvs un veselīgās īpašības

Auga sastāvā ir daudz A, B2 un C vitamīna, kā arī kalcijs, cinks un magnijs. Piparmētru lapas lieto pārtikā un ārstniecībā gan svaigas, gan kaltētas, no tām iegūst ēterisko eļļu, ko lieto pārtikā, kosmētikā un aromterapijā. Piparmētras un visas citas tām līdzīgās mētras ne tikai uzlabo ēdiena vai dzēriena garšu, bet tās visas ir spēcīgi un iedarbīgi līdzekļi pret gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, sliktu dūšu un migrēnu. Tautas medicīnā piparmētras izmanto, cīnoties ar saaukstēšanos, bronhītu un citām elpceļu slimībām, kā arī pret gripu. Piparmētrām piemīt nomierinošs un stresu mazinošs efekts. Aromterapijā tiek uzskatīts, ka piparmētru aromāts uzlabo garastāvokli.

Savā grāmatā “Veselība pie mājas sliekšņa” farmācijas doktore Vija Eniņa stāsta, ka par piparmētru ārstnieciskajām īpašībām atbild mentols – jo tā vairāk, jo mētra efektīvāka. Ja dārzā zaļo vairāku veidu piparmētras, kā noteikt, kura būs īstā ārstnieciskajai tējai? Izrādās, pēc garšas, jo smarža ir mānīgs rādītājs. Pakošļā lapiņu un liec krūzē to mētru, kura visvairāk atvēsina garšas kārpiņas.

 

Kā pareizi ievākt piparmētras

Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, ko parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā. Novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā. Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties. Vija Eniņa iesaka piparmētras tējai vislabāk vākt auga ziedēšanas sākumā sausā laikā dienas pirmajā pusē. Lapas no stublāja var noplūkt uzreiz, bet var zarus apvītināt ārā, tad sasiet kūlīšos un žāvēt caurvējā vai kaltēt 35 ºC temperatūrā. Tad, kūlīšus purinot, lapas nobirdina, atlasot brūnās un dzeltenās.

 

Kā izvēlēties īsto jeb piparmētru “špikeris”

Pašlaik Latvijā kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē dārzos un pat plantācijās. Atsevišķi eksemplāri mēdz augt dārzu tuvumā nezālienēs, bet izteikti savvaļā Latvijā piparmētras neaug. “Piparmētru veidi, ko audzējam un pavairojam mūsdienās, sniedzās pāri 50 un vairāk. Savā saimniecībā piparmētru stādu veidā piedāvājam mazliet virs divdesmit, jo, kā mīlam teikt – māksla nav izaudzēt piparmētru – māksla ir to apēst,” saka zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimniece Laura Beirote, iesakot piparmētru “špikeri”.

Piparmētru veidi ar visstiprāko mentolu – niknākās, aukstākās un “frešākās” piparmētru šķirnes:

  • spāņu piparmētra (Spanish mint);
  • angļu piparmētra (English pepermint);
  • šokolādes piparmētra (Chocolate mint);
  • Šveices piparmētra (Swiss mint);
  • Black Mitscham (izceļas izteiksmīgāko un krāšņāko garšu/smaržu buķeti).

Piparmētras ar augļu garšu/smaržu:

  • ogu krēma mētra jeb upeņu piparmētra (Berries and Cream);
  • zemeņu mētra (Strawberry mint);
  • ābolu mētra (Apple mint);
  • ananasu mētra (Pineapple mint);
  • citronu mētra (Lemon mint);
  • greipfrūtu piparmētra (Grapefruit mint).

Eksotiskās piparmētras, kuru garšā vai smaržā var sajust ko neparasti valdzinošu – kā mazu noslēpumu:

  • Japānas ārstnieciskā mētra (Mentha nemarosa);
  • Marokas piparmētra (Morocco mint);
  • persiešu piparmētra (Mintcredible).

Klasiski svaigas piparmētras, kas patiks visiem. “Vienkārši izsakoties – ja jāiet ciemos un vajag dāvanu, kas derēs gan vīrietim, gan sievietei, gan jaunam, gan vecam – tad tādas ir divas,” iesaka Laura.

  • Casablanca;
  • Chewing Gum jeb košļeņu piparmētra.

 

Piparmētras kulinārijā

Kulinārijā plaši un daudzpusīgi izmanto gan svaigas, gan žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot dārzeņus, salātus, gaļas un zivju ēdienus, zupas, mērces, kā arī konservējumus ziemai. Mentha piperita ir arī neatņemama sastāvdaļa dažādos garšvielu maisījumos.

Tā kā piparmētrai piemīt īpatnība uzlabot gremošanu, šo garšaugu dažādu pasaules valstu virtuvē bieži mēdz pievienot gaļas ēdieniem – cūkgaļa, pīlei, bet jo īpaši piparmētra komplimentē jēra gaļai, neitralizējot īpatnējo gaļas piegaršu. Anglijā, Kaukāzā un Āzijā iecienīts produkts ir piparmētru mērce, kuras spirdzinošais svaigums līdzsvaro treknu gaļas ēdienu garšu, padarot maltīti izsmalcinātāku un vieglāk sagremojamu. Arī latvieši izsenis svaigu vai kaltētu piparmētru pievienojuši “smagiem ēdieniem” – skābētiem ēdieniem, zirņu zupām u. tml.

Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem – to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā, bet svaigas auga lapiņas noder dažādu ēdienu garnēšanai (piemēram, pasniedzot ābolkūku vai saldējumu). Piparmētras svaigums desertos lieliski sader ar šokolādi – to pierāda 1962. gadā radītā “After Eight” šokolāde, kurā atsvaidzinošu un maigu piparmētru krēma pildījumu ieskauj plāns tumšās šokolādes slānis, radot unikālu garšas kombināciju, kas ir nemanīgi populāra jau 60 gadu garumā.

Ieteikums: Izgaršot Latvijā augošo mētru dažādību var Jelgavas novada Vilces pagasta Tērēnos, “Piparmētru namiņa” saimnieces Lolitas Duges vadībā nodegustējot dažādu mētru tēju, šokopiparmētru cepumus, maršmelovus, medu ar piparmētrām, piparmētru sīrupus, karameles un citus mētru “brīnumus”. Zaļās mētras “Piparmētru namiņa” ārpusi rotā no pavasara līdz vēlam rudenim, to skaits ir vairāk par 30 veidiem, un par katru no tām Lolitai ir savs stāsts.

 

Kā saglabāt mētras ziemai?

Ja jūsu dārzā aug piparmētra, jūs noteikti zināt, ka aromātiskais augs ir varen dzīvīgs un ātri vien saaug kuplos puduros, ko tējā vien neizdzert. Lai veselībai vērtīgo augu neaizlaistu postā, jādomā citi veidi, kā zaļās, sulīgas lapiņas saglabāt ziemas krājumiem, jo visām mētru šķirnēm piemīt ārstnieciskas īpašības.

Kā izmantot lielāku daudzumu mētru? “Piparmētru namiņa” saimniece skaidro, ka tas atkarīgs no tā, cik “mentolīgas” (stipras) ir mētras, kādi ir ēdieni, dzērieni vai kādi ir ēšanas paradumi. Var lapiņas noplūkt un sasaldēt, var, protams, izžāvēt, ja saldētavā vietas neatrodas. Var pievienot ogu un augļu ievārījumiem: sasien zaļu mētru bunti un ievārījuma vārīšanas beigās uz 5–10 minūtēm to liek ievārījumā, lai kopā vārās. Pirms zaptes liešanas burkās bunti izņem no ievārījuma katla.

No mētrām var gatavot arī piparmētru sīrupu. Receptes dažādas – mētras var savārīt ar ogu vai augļu sulām, papildināt ar citām garšām vai arī “plikas” – tikai ar ūdeni un cukuru. Var mēģināt variēt ar cukura daudzumu, bet drošākā proporcija ir 1 : 1. Ir divi sīrupa gatavošanas paņēmieni: pagatavo stipru piparmētru novārījumu, tad uzvāra kopā ar cukuru vai pagatavo cukura sīrupu un tad to karstu uzlej jau nomazgātām mētrām, lai aptuveni 24 stundas nostāvas. Vēl ziemas krājumiem var sarūpēt piparmētru uzlējumu vai liķieri, kas patīkami sasildīs, atsaucot atmiņā vasaras smaržas un garšas.