Kokneses novadā netālu no Kokneses pilsdrupām atrodas garšu un sajūtu oāze ar nosaukumu “Rīta putni” – to šeit izveidojuši Bruno un Baiba Cīruļi. Jau kopš 2015. gada šeit iespējams tikt pie paipalu olām un gaļas. Gadu gaitā ir tapuši arī citi gardumi, kurus var ne tikai iegādāties, bet izbaudīt turpat uz vietas Olalā! CAFE. “Pie Galda!” aicināja uz sarunu “Rīta putnu” saimniekus Cīruļus, lai uzzinātu visu par paipalām. Jā, tieši tik amizanti nu ir sanācis – smejas Baiba un Bruno. Īsta putnu valstība.
Pirmais jautājums kā jau pirmais – kāpēc paipalas?
Bruno: Vienkāršā atbilde ir tāda, ka meklējām idejas, ko varētu darīt nelielā teritorijā, kur mēs dzīvojam un saimniekojam tādā kā lauksaimniecības virzienā. Skaidrs, ka tādā nelielā platībā neko grandiozu pasākt nevarējām. Mēs nonācām vienā saimniecībā Nītaurē, kur bioloģiskā veidā tika audzēti salāti, lopiņi un tikko bija sāktas audzēt paipalas. Saimniece mums pastāstīja, ka paipalu olas ir ļoti labs produkts, kam ir ļoti liels pieprasījums – tā, ka pat pietrūkst visiem gribētājiem. Tika veikti nelieli aprēķini un šķita, ka bizness patiešām varētu sanākt, ja tie būs vairāki tūkstoši putnu. Divu gadu laikā ferma arī uztapa. Pašlaik mums atkarībā no sezonas ir no trīs līdz pieciem tūkstošiem paipalu. Bet pa to laiku, kamēr būvējām fermu, tirgus situācija bija mainījusies. Tad, kad mums jau bija olas, vairs nebija tās pievilcīgās cenas, respektīvi – tā cena, ko par svaigām paipalu olām piedāvāja lielveikali, mums vairs nebija izdevīga. Tāpēc meklējām idejas, ko vēl no olām varētu ražot. Tā nu šobrīd esam nonākuši līdz aptuveni divdesmit dažādiem produktiem.
Bet pirms paipalām droši vien bija kaut kas cits. Kas jūs abi bijāt “pirms tam” un vai paipalas ir jūsu vienīgā nodarbe?
Bruno: Jā, šobrīd paipalas ir mana galvenā nodarbošanās. Iepriekš mans bizness bija saistīts ar viesnīcu un restorānu tepat tuvumā, taču to ietekmēja ekonomiskā krīze vēl labu laiku pirms kovida, ko piedzīvoja visa pasaule. Mana lielākā darba pieredze gan ir saistīta ar mārketinga komunikāciju – ilgus gadus esmu strādājis vairākās reklāmas aģentūrās galvaspilsētā. Kopā tie bija divdesmit gadi. Šī pieredze man labi noder arī pašlaik, kad jāattīsta un jāreklamē savs bizness.
Baiba: Es savu lielāko pieredzi esmu guvusi tieši viesnīcu, spa un ēdināšanas jomā. Man Vecrīgā bija kafejnīca, kuru slēdzot pirms četriem gadiem ienācu Bruno biznesā, un tagad mēs paši sev varam “bliezt augšā” dažādus gardumus no paipalu olām. Bet jāpiemin, ka šo gadu laikā Bruno man ir uzcēlis skaistu siltumnīcu, kur varu nodarboties ar savu sirdslietu – augiem un ēteriskajām eļļām. Tur notiek dažas meistarklases, kur dāmas brauc mezglot, gleznot, nodarboties ar floristiku un kur var pat nosvinēt mini kāziņas. Tā kā no diviem pilsētniekiem esam kļuvuši par lauciniekiem.
Jums kā pilsētniekiem nebija grūti mesties iekšā lauku darbos un pārslēgties uz īstu, taustāmu produktu?
Baiba: Sākumā viss, protams, jādara pašiem. Bruno ir izgājis cauri visam ciklam – pats mēzis mēslus un darījis citus darbus. Taču gribas ne tikai melnu muti strādāt no rīta līdz vakaram, bet arī baudīt dzīvi. Tāpēc mums nu jau ir sava komanda, lai gan tā mēs, protams, “ciešam” finansiāli. Taču visu aptvert ir grūti – šobrīd mēs paši vairāk strādājam pie pārdošanas un ideju ražošanas, jo tas pilsētnieka gars nekur nav pazudis. Ik pa laikam ir vēlēšanās aizbraukt pie draugiem, iedzert kafiju lielpilsētā, taču to gribas arvien mazāk un vairs jau tik bieži uz pilsētu nevelk. Katrā ziņā katru dienu tur uzturēties vairs nevēlamies noteikti.
Bruno: Man kā reklāmistam tiešām šķita interesanti un aizraujoši, ka beidzot tā vietā, lai radītu reklāmas materiālus citiem, tu vari ņemties pats ap savu produktu. No rīta izmēzt fermu, bet vakarā domāt nosaukumus un konceptus saviem produktiem. Tas ir tāds baigais gandarījums, ka tu to visu vari izdarīt. Bet paradokss ir tāds, ka mūsu klients pārsvarā ir rīdzinieks, jo tas ir nišas produkts un tur ir vajadzīgs gardēdis. Līdzīgi kā ar vīnu, kuru jādzer domājot. Ar paipalām ir līdzīgi – tās ir jāprot vai vismaz jāgrib baudīt.
Kas ir tas īpašais paipalās?
Bruno: Par visām labajām īpašībām un vērtīgajām vielām, protams, ikviens var izlasīt internetā, mēs neesam gudrāki par zinātniekiem un šajā ziņā uzticamies pārbaudītai informācijai. Bet man personīgi šķiet, ka paipalas – gan to olas, gan gaļa – ir restorānu produkts. Paipalas ola ir viena kumosa izmērā, tā arī patīk bērniem, tie ēd paipalu olas, jo tas ir viņu izmērs. Bērniem patīk pašiem šīs olas nolobīt, bet vecāki priecājas, ka atvases beidzot ēd to, ko agrāk nemaz neēda. Tiek uzskatīts, ka šīs olas var lietot termiski neapstrādātas, tās tiek izmantotas, piemēram, tartaros, bāros tiek pievienotas kokteiļiem. Šai olā proporcionāli vairāk ir dzeltenums nekā baltums, tāpēc garša varētu būt intensīvāka. Katrā ziņā tās ir nianses, ko varbūt kāds nemaz nepamanīs, bet kāds – ņems par labu.
Baiba: Jauki ir tas, ka cilvēki, kas mūsu saimniecību apciemo, dažreiz kaut ko vērtīgu pastāsta mums pašiem, jo viņi zina vairāk un ir padziļināti interesējušies. Ir cilvēki, kuri var ēst tikai paipalu olas, bet ar vistu olām ir problēmas.
Tagad gan parunāsim par jūsu produktiem. Ko tad īsti piedāvā Olalā! zīmols?
Bruno: Mēs sākām tirgoties Kalnciema tirdziņā ar svaigām paipalu olām pirms septiņiem gadiem, un tad jau izveidojās tāds kā pastāvīgo klientu loks. Bet mēs novērojām, ka tirdziņā sāka apgrozīties ļoti daudz tūristu, kuriem mūsu produkts šķita sevišķi interesants, viņi bieži fotografējās ar mūsu olām. Taču līdzi uz mājām lidmašīnā šādu mantu īsti nepaņemsi. Somi, piemēram, stāstīja, ka pie viņiem šīs olas maksā četras reizes dārgāk. Sākām domāt, ko mēs varētu piedāvāt tieši tūristiem, un atradām informāciju ar ķīniešu streetfood. Viņi uz ielas cep paipalu olas un piecas rindiņā samauc uz iesmiņa. To sākām darīt arī mēs, nosaucot par “Čempionu brokastīm”. Vecāki bija priecīgi, ka bērniem beidzot kaut kas patīk, izņemot čipsus, un pie mums sāka nākt ģimenes un vēl joprojām nāk. Tad strādājām pie idejām tālāk. Atkarībā no sezonas parādījās paipalu buljons. Mans biznesa partneris Roberts Inapsis sabija Dienvidkorejā vairākus gadus, strādājot starptautiskā uzņēmumā, un viņš no turienes atveda ideju par paipalu olām sojas mērcē, kas tur ir klasiska recepte, un tā jau piecus gadus piedāvājam šādu produktu. Protams, sākumā bija jāpavada kāds laiciņš cilvēkus ar šo lietu iepazīstinot, jo Latvijai tas bija eksotisks produkts. Bet nu jau šis gardums atrodams diezgan daudzu veikalu plauktos, un var teikt, ka tas ir mūsu top produkts – Rimi klētīs, Sky veikalos, labs mūsu klients ir Jānis Sauka ar saviem veikaliem, tāpat esam Āgenskalna un Kalnciema tirdziņos. Aptuveni gadu piedāvājam produktu, kas saucas “Šerpa”. Olu marinādes sastāvā ir vīnogu etiķis un halapenjo pipariņš.
Baiba: Mums vispār patīk spēlēties ar vārdiem nosaukumos. Šerpa, piemēram, ir labi zināms vārds alpīnistiem, un mūsu produkts ir tāds, kas iedod spēku un enerģiju uzkāpt tajā kalnā. Kas attiecas uz mūsu nosaukumu Olalā!, kuru izdomāja Roberts, arī te redzam vārdu spēli. Ar šo nosaukumu jau esam daudz kur pazīstami, un ir bijuši kuriozi, kad cilvēki, ieraugot paipalu olas, jau automātiski domā, ka tie ir mūsu produkti, kaut gan nav vis. Paipalu olas tiek automātiski asociētas ar mums. Tagad pamazām veidojam Olalā! raksturu un zīmolu kā tādu. Pie mums saimniecībā jau ir bijis otrais Olalā! streetfood pasākums, kurā notiek paipalu grilēšana kopā ar kartupelīšiem, un nu jau tādu lietu piedāvājam katru svētdienu.
Baiba: Lepojamies ar mūsu olu pārstrādājamo iepakojumu, par kuru esam ieguvuši dizaina balvu – piedāvājam 18 un 6 olu kastītes. Gatavojam arī savu majonēzi. Tā kā pati daudzus gadus esmu darbojusies restorānu nozarē un esmu cepusi kūkas, mani interesēja, ko varētu piedāvāt desertu sadaļā. Tad radās bezē cepumi un mūsu dievišķais Crème brûlée, par kuru ir lieliskas klientu atsauksmes, tāpēc tiešām atļaujamies to saukt par “dievišķo”. To atzinīgi ir novērtējis pat pats Mārtiņš Rītiņš, kurš pie mums taisīja vienu no saviem raidījumiem. Svētkos gatavojam olu liķierīti, bet tas vairāk savam priekam un veikalos nav atrodams. Tāpat mēs cenšamies izmantot čaumalas, lai nekas no vērtīgā neietu zudumā, samaļam pulverī un pārdodam tiem, kuri vēlas, jo tur ir daudz labu vielu. Kalnciema tirdziņā mēdzam piedāvāt sāļos krēmus, kas nav veikalu plauktos, bet radīti tieši tai dienai. Principā cenšamies izmantot visu paipalu no A līdz Z, izņemot spalvas un iekšas. Sākām piedāvāt paipalu stilbiņus, kas guva lielu klientu atsaucību un jau kļuvusi par īstu delikatesi. Mēs gaļu ne tikai piedāvājam svaigā veidā, bet arī saldējam un marinējam. Vārdu sakot, meklējam dažādus veidus, kā piedāvāt cilvēkiem interesantas un garšīgas lietas. Ko nepieminējām – gaļas produkti un delikateses mums iet ar nosaukuma “Bučers”.
Bruno: Ak jā, mums ir produkts, kas domāts kalnā kāpējiem, – kaltēta paipalu fileja, kas pieejama mazos maisiņos pa 45 gramiem ar trīs paipalu filejām. Tās ir sagrieztas smalkās strēmelēs un sakaltētas, un šajā produktā ir 82 %olbaltumvielu. Nesen uzzinājām, ka šīs filejas vecāki dod uz skolu saviem bērniem.
Tiešām bagātīgs piedāvājums. Bet vai tie, kas pie jums atbrauks ciemos, redzēs arī paipalas?
Baiba: Tagad mūsu ferma gan ir pārcelta citur, un šeit viss iekārtots tā, lai ciemiņi varētu baudīt patīkamas smaržas, garšas un labu atmosfēru, jo citādi tas būtu sarežģīti un ne tik pievilcīgi. Tas mums pašiem atvieglo dzīvi, jo par putniem rūpējas mūsu komanda, bet mēs varam rūpēties par viesu uzņemšanu un izklaidi šeit, jo interesentu patiešām netrūkst.
Bruno: Paipalu fermai ir jābūt mūsdienīgi aprīkotai un jāievēro noteikti nosacījumi – darbinieki tur pavada tikai dažas stundas dienā, bet pārējā laikā putni dzīvojas savā vaļā bez stresa un spilgta apgaismojuma, jo paipalas ir diezgan jūtīgas un tramīgas. Tikai šādos apstākļos mēs varam sagaidīt patiešām labu rezultātu un augstvērtīgus produktus.
Savelkot visu kopā, “Rīta putnos” ikviens var iegūt garšīgu un unikālu izklaides pieredzi, bet veikalu plauktos jāmeklē Olalā! paipalu olas un “Bučers” gaļu.
Baiba: Jā. Šī bija jau otrā vasara, kad dalījāmies ar savu dzīvesveidu, tāpēc ļoti labprāt gaidām ciemos ikvienu, kurš vēlas iepazīties ar mūsu produktiem, apciemot siltumnīcu un, protams, svētdienās izbaudīt paipalu grilēšanu. Labprāt pastāstām par ķīniešu, japāņu un korejiešu tradīcijām paipalu olu ēšanā, kas ietekmējušas mūsu produktu ražošanu. Runājam arī par Eiropas virtuvi, franču tradīcijām, kas sasaucas ar to pašu Crème brûlée un paipalu gaļu. Mēs paši vēl mācāmies un vēlamies iedvesmot citus kļūt par veselīgākiem un lēnākiem ēdājiem, kas prot nesteidzīgi baudīt