Pašā vasaras sākumā ienākas Latvijā visagrāk ievācamās savvaļas ogas – meža zemenītes. Ja saulainā dienā paveicas uziet sārto ogu plantāciju pašā ražas briedumā, aromāts ir tik reibinošs, ka, šķiet, pat gaiss smaržo pēc zemenēm. Meža zemeņu garšas burvību pazīstam jau kopš bērnības, kad, rūpīgi savērtas uz smilgām, tās nesām mājās, lai vispirms guvumu lepni atrādītu mammai, bet pēc tam sārtās ogu krelles gardi nošmaukstinātu, uzdzerot vēsu pienu.

 

Cik meža zemeņu sugu aug Latvijā?

Izrādās, Latvija mežos un pļavās var atrast pat veselas trīs šo daudzgadīgo, rožu dzimtai piederīgo lakstaugu sugas. Visbiežāk ir atrodamas meža zemenes (Fragaria vesca). Smaržīgās zemenes (Fragaria moschata) Latvijā ir salīdzinoši retas. To ogas pēc skata un izmēra ir līdzīgas meža zemeņu odziņām, bet mazāk košas un nogatavošanās laikā nevienmērīgāk krāsojas. Abu sugu zemeņu augļi ienākas pakāpeniski: no maija līdz augustam.

Kaļķainās augsnēs saulainās vietās aug meža zemeņu “māsīcas” – savvaļas zemenes, kas tiek dēvētas par spradzenēm (Fragaria viridis), jo, tās plūcot, ir dzirdams neliels sprakšķis. Latvijā samērā bieži atrodamas. Parasti aug sausos mežos, mežmalās, pļavās. Šīs zemeņu sugas ogas pēc formas ir apaļas vai olveida, garša – saldena, smarža – specifiska, izteikta, krāsa – no violeti zaļganas līdz koši sarkanai. Raksturīgi, ka spradzeņu augļiem ir cieši pieguļošas, grūti atdalāmas kauslapas. Augļi ienākas jūnijā, jūlijā. Vietumis ir atrodami spradzeņu un meža zemeņu hibrīdi. Visu trīs veidu zemenes ir ēdamas.

 

Kā zināt, vai būs labs ogu gads?

To, kāda būs zemeņu raža, lielā mērā nosaka laikapstākļi no ziedēšanas līdz pat ogu ienākšanās brīdim. Ja laikā, kad zemenes pilnā sparā zied, uznāk bargas salnas, uz labu ražu var necerēt. Liela nozīme ir arī mitrumam: ilgstošā sausuma periodā ogas būs mazas un saldas, bet lietainā un vēsā vasarā – prāvākas, bet mazāk saldas.

 

Kur meklēt meža zemenītes?

Augsnes ziņā meža zemenes nav cimperlīgas, bet jāņem vērā, ka aromātiskajām sārvaidzēm patīk gozēties saulīte, tādēļ visbiežāk tās atrodamas izcirtumos, pļavās, mežmalās un grāvmalēs. Pavisam “svaigā” izcirtumā mežā zemenes atrast gan neizdosies, jo ir nepieciešami vismaz pāris gadi, līdz cirsmā iedzīvojas tai raksturīgie augi.

 

Vai ogot drīkst jebkurā Latvijas mežā?

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, bet privāto mežu īpašniekiem ir tiesības to aizliegt. Tiesa gan, tādā gadījumā meža īpašniekam jāgādā par to, lai jebkurš ogu kārotājs varētu skaidri noteikt, kur sākas privātīpašuma robeža. Tas gan nenozīmē, ka viss mežs ir jāapjož ar augstu žogu – par privātīpašumu liecina izkopta meža robeža, gar kuru labi redzamās vietās izvietotas plāksnītes ar norādi “Privātīpašums”. Ja pamanāt šādu uzrakstu, tad ziniet – šajā mežā ogot nedrīkst, bet, ja norāžu nav – ogot ir atļauts. Diemžēl tas tā ir tikai teorētiski, jo praksē var gadīties, ka meža īpašnieks, lai gan nav parūpējies par likumam atbilstošām norādēm, tomēr var ierasties un patriekt ogotājus no īpašuma. Šādā gadījumā, protams, var mēģināt strīdēties un pierādīt savu taisnību, bet, vai tas ir tā vērts, jāizlemj katram pašam.

Svarīgi! Lai nešaubīgi zinātu, vai meža velšu medībās esat iebriduši valsts, pašvaldības vai privātā meža teritorijā, lejuplādējiet Latvijas Valsts mežu bezmaksas mobilo aplikāciju LVM Geo Mobile. Aplikācija palīdz ne tikai noteikt meža piederību, bet arī neapmaldīties un viegli atrast atpakaļceļu.

 

Vai meža zemenes ir vērtīgas veselībai?

Meža zemenes ir ne vien garšīgas un aromātiskas, bet arī veselībai vērtīgas ogas. Literatūrā pirmie ieraksti par tām nāk no 13. gadsimta – Tibetas medicīnā zemenes slavināja kā līdzekli pret priekšlaicīgu novecošanu, kā jaunības un ilgdzīvošanas eliksīru. Svaigas meža zemenes lieto kā diētisku līdzekli anēmijas, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa un nieru slimību ārstēšanai. Šīs ogas īpaši noder cukurslimniekiem. Zemenēm piemīt arī asinsriti veicinošs un šūnu atjaunojošs efekts. Meža zemenes satur ābolskābi, citronskābi, salicilskābi, krāsvielas, ēteriskās eļļas, cukurus, vitamīnus, minerālvielas (kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, varu, kobaltu un fosforu), karotīnu, nedaudz miecvielu, pektīnvielas. Šajās ogās ir daudz C vitamīna (100 gramos līdz 180 mg), pat vairāk nekā citrusaugļos.

 

Kā visgaršīgāk apēst meža zemenītes?

Tā kā meža zemeņu lasīšana ir visai laikietilpīgs darbs, ne visiem pietiek pacietības, izcirtumā salasīt tik daudz ogu, lai tās savārītu ievārījumā. Bet jā tas tomēr ir izdevies, tad vēlamies Jums piedāvāt pagatavot šo kārumu receptes, kas veltītas tieši meža zemenītēm!