INGVERS

Ingvers – garšviela, kas smaržo pēc svētkiem. Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzās virtuvēs sāk vējot mājīgā piparkūku smarža. Kas gan būtu piparkūkas bez ingvera – garšvielas, kas piešķir tradicionālajiem svētku cepumiem īpašo aromātu un garšu! Ķīnā ingveru slavināts jau izsenis, bet Latvijā joprojām salīdzinoši maz zinām par šo aromātisko sakni. Svētku priekšvakars ir īstais laiks to iepazīt labāk.

Ingvers (latīniski Zingiber officinale; angliski ginger) ir daudzgadīgs lakstaugs ar gaļīgu sakneni. Par tā dzimteni uzskata Centrālo Āziju un Dienvidāziju, taču mūsdienās ingveru audzē arī citās valstīs, kur valda tropu klimats, un pat siltumnīcās tepat, Latvijā. Dabā ingvers izaug aptuveni metru garš, tam ir raksturīgas šauras, smailas lapas un mazi, dzeltenlillā īrisveida ziedi, kas apbur ar savu reibinošo smaržu, taču par vērtīgāko tiek uzskatīta auga sakne, ko lieto ne vien virtuvē, bet arī enerģijas uzturēšanai un veselības uzlabošanai.

 

Ingvers mājas aptieciņā

Ingvera ķīmiskais sastāvs ir visai sarežģīts: tā īpatnējo smaržu, garšu un bioloģisko iedarbību veido vairāk nekā 400 dažādu ķīmisku vielu, ieskaitot enzīmus un antioksidantus. Jau Senajā Grieķijā un Ķīnā ingvers bija pazīstams ne tikai kā garšviela, bet arī kā ārstniecības augs. Tas mūsu senčiem atviegloja gan ciešanas pēc pārmērīgas uzdzīves, gan jūras slimību. Ingvera patīkamā, rūgtenā garša veicina gremošanas procesu, jo pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos un uzlabo ēstgribu. Ingvers bija pazīstams arī kā tonizējošs un antiseptisks līdzeklis. Ja naktīs tev neļauj aizmigt sauss, mokošs klepus, izdzer tasīti ingvera tējas. Taču ir jāuzmanās lietot ingveru kopā ar atsevišķiem medikamentiem, īpaši tādiem, kas kavē asins recēšanu. Tādēļ, ja ir kādas veselības problēmas, labāk pirms ingvera lietošanas konsultēties ar ģimenes ārstu.

 

Ingvera 50 nokrāsas

Ingveru var iegādāties dažādās formās – svaigu, žāvētu vai saberztu pulverī, savārītu sīrupā, satrītu biezenī, sacukurotu un pat marinētu. Katram no šiem produktiem ir savas īpašības, bet visus vieno dzirkstoši spriganais raksturs. Svaigs ingvers ir gaiši zeltaini brūna, sulīga sakne, kam raksturīga mezglota forma ar noapaļotiem izaugumiem. Pērkot svaigu ingveru, jāraugās, lai tas ir gluds un ar matētu spīdumu – ja sakne ir sažuvusi un krunkaina, labāk atstāj to plauktā, jo tā ir droša zīme, ka ingvers vairs nav pirmā svaiguma. Nomizots ingvers ir bāli dzeltenīgs, stingrs, ar svaigu smaržu. Vislabākā saknes daļa ir tā, kas atrodas tuvāk mizai, bet vidusdaļa parasti ir šķiedraināka. Svarīgi zināt, ka receptēs, kur pie sastāvdaļām norādīts svaigais ingvers, sausais nederēs. Ingvera pulveri gatavo no kaltēta un samalta ingvera, tam ir izteikts aromāts un pikanta garša. Specializētajos garšvielu veikalos reizēm ir nopērkams kaltēts ingvers, kas ir pilnīgi citāds nekā svaigais. Šo produktu labāk izmantot, skābējot vai marinējot. Piemēram, tā ir lieliska piedeva latviešu iecienītajiem marinētiem ķirbjiem. Sukādes ir ingvera gabaliņi, kas vispirms savārīti cukura sīrupā, tad apviļāti cukurā vai pūdercukurā un izkaltēti. Ingvera sukādes visbiežāk izmanto kā garšvielu kūkām, kliņģeriem vai kēksiņiem. Ingvera sīrupu izmanto kūku cepšanai, mērcēm un saldējumiem, arī pievieno, marinējot zivis vai gaļu. Marinētais ingvers, ko pazīst suši cienītāji, ir sagriezts plānās šķēlītēs un konservēts. Japānā to ēd kopā ar jēlām zivīm, suši un citiem ēdieniem.

 

Kā uzglabāt ingveru

Ingvers saglabāsies svaigs vairāk nekā mēnesi, ja to rūpīgi ietīsi pārtikas plēvē un uzglabāsi ledusskapī. Vislabāk ir to plāni nomizot un sarīvēt uz smalkas rīves. Svaigu ingveru uzglabāšanai var sagatavot, nomizojot un ar šļuku ūdens sablendējot. Ingvera “putru” lej aizvākojamā stikla burciņā un uzglabā ledusskapī vismaz mēnesi. Ilgākai uzglabāšanai “ingverputru” var saliet ledus formiņās, sasaldēt, sabērt kubiņus polietilēna maisiņā un uzglabāt saldētavā, pa vienam atlaidinot pēc nepieciešamības. Var sasaldēt arī visu sakni un, kad to ievajagas, nogriezt šķēlīti vai gabaliņu, pārējo liekot atpakaļ saldētavā. Interesanti! Tici vai ne, bet visērtākais rīks ingvera mizošanai ir karote.

 

Ingvers virtuvē

Ingvers izsenis ticis izmantots gan sāļo, gan saldo ēdienu pagatavošanai. Ingveru visvairāk mīl Āzijas tautu virtuvēs, bet mēs visbiežāk šo aromātisko garšsakni sasmaržojam piparkūkās, tējā un atpazīstam kā pikantās rozā šķēlītes, ko pasniedz ar suši. Interesanti! Lai panāktu suši ingvera īpašo rozā toni, tas pat nav jāapstrādā. Izrādās, rozā krāsu šķēlītes iegūst karsēšanas laikā, jo ingverā ir rozā pigments – šo nokrāsu no ingvera izvilina karstā marināde. Ja marinēto ingveru gribas īsteni rozā tonī, to var panākt ar kādu slepenu sastāvdaļu – burciņā starp ingvera šķēlītēm paslēpjot nemizotu redīsu.

Ingveru plaši izmanto kā garšvielu maizei, cepumiem, dažādiem dzērieniem un gaļas ēdieniem. Ja vaicāsi, kāds ir izcilu grilēto vistu spārniņu noslēpums, tad nākamreiz pamēģini gaļas marinādei vai pārziešanai izmantot svaigi sarīvētu ingveru salikumā ar BBQ mērci. Pīles cepetis ar ingvera glazūru vai mērci ir īsts ķīniešu pavāru meistarstiķis, ko novērtē gardēži visā pasaulē, bet mājas apstākļos ingveru pievienojam teju visiem vokpannā gatavotiem ēdieniem. Ingveru izmanto arī pārtikas rūpniecībā. To pievieno rūgtiem liķieriem, piemēram, benediktīnam, sulām un punšiem. Anglijā ļoti populārs ir ingveralus un ingvera limonāde.

Ingvera spico garšu var apbrīnot arī cepumos, karstvīnā vai kūkās. Karotīte ingvera pacels jaunos augstumos pat visprastāko ķīseli vai ievārījumu (apsolām, ka nenožēlosi, ja izmēģināsi uztaisīt ingvera un rabarberu ievārījumu). Ziemassvētkos, gatavojot piparkūku glazūru no pūdercukura, izteiktākai garšai pievieno pāris pilienu ingvera sulas. Piparkūku receptes šoreiz nepieminēsim, jo ir taču skaidrs, ka ikvienai ģimenei ir sava īstā un vislabākā, bet var droši teikt, ka ingvers ir garšviela, kas smaržo pēc svētkiem.