GAILENES

Gaileņu mērce ar vārītiem kartupeļiem un mazsālītiem gurķīšiem. Jau iztēlojoties vien šo garšu baudījumu, tiek pamodināts ikviena latvieša ģenētiskais kods, gādājot par to, lai viena roka instinktīvi tver pēc naža, otra – pēc skalu groza un kājas pašas diebj uz tuvējo mežu gaileņu medībās.

Latvijā par ēdamām ir atzītas apmēram 300 sēņu sugas. Vidusmēra sēņotāji pazīst labi ja desmito daļu no tām, bet pavisam droši var apgalvot, ka pie nedaudzajām pazīstamajām noteikti pieder parastā gailene (Cantharellus cibarius). Tās garša šķiet mazliet skābena, viegli pikanta, bet specifiskais aromāts līdzinās negatavu riekstu smaržai.

 

Kad ir gaileņu sezona

Pa kādai gailenītei var izdoties atrast jau ap Jāņiem, bet masveida augšana parasti sākas jūlija vidū un turpinās līdz vēlam rudenim. Gailenes atrodamas vēl pat pēc tam, kad dažunakt gaisa temperatūra manāmi nokrīt zem nulles – oktobrī un pat novembra sākumā.

 

Kur meklēt gailenes

Latvijā gailenes mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Tās pielāgojušās dažādiem meža tipiem: sastopamas gan jauktos un skujkoku, gan arī lapu koku mežos. Sadzīvo (veido mikorizu) ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem, priedēm. Aug vai nu zem nedzīvas zemsedzes, vai vienkārši uz plikas zemes, zālē, mitrās sūnās un pat smilšainās vietās. Gailenēm nav pretenziju pret skābu augsni, taču šīs sēnes ar grūtībām iedzīvojas jaunradītos mežos – kokaudzēs, kas izveidotas uz lauksaimniecības zemēm, jo gailenes grib, lai zem jaunā meža būtu veca meža paliekas.

 

Kā aug gailenes

Gaileņu augļķermeņi parasti aug grupās, bieži visai daudzskaitlīgās. Visbiežāk šīs grupas ir haotiskas, taču mēdz arī būt izkārtotas apļos (raganu riņķi) vai rindās. Galvenie priekšnosacījumi, kas patīk ne vien gailenēm, bet arī sēnēm vispār, ir siltums un mitrums. Zinātāji novērojuši, ka augošā mēnesī var cerēt uz labāku sēņu ražu, tomēr tas nav īsti drošs rādītājs.

Gadās, ka, aizbraucot “inspicēt” savas iecienītās sēņu vietas, nākas secināt – kāds jau pasteidzies, no cerētā lielā loma palikušas vien labi saskatāmas sēņu kātu griezuma vietas vai mikroskopiskas gailenītes, ko var manīt, pašķirot sūnas. Tad nu rodas jautājums: pēc cik ilga laika atgriezties, lai sēnes būtu jau paaugušās? Speciālisti skaidro, ka siltos un mitros laikapstākļos sēnes aug ļoti ātri – iespējams, pat nākamajā dienā kas atradīsies groziņā liekamā izmērā. Ja laiks ir vēsāks un sausāks, tad ir mazāka iespēja kaut ko ātri atrast “izsēņotajās” vietās. Bet jāpatur prātā, ka nekad jau viens sēņotājs visu neatrod!

 

Kā pareizi sēņot, lai nenodarītu postu dabai

Mūsdienās sēņotāji dalās divās pretējās grupās – pārliecinātos lauzējos un griezējos. Kāda tad būtu pareizā sēņošanas tehnika? Speciāliste norāda, ka būtu jācenšas pēc iespējas nemainīt vidi un neizrakņāt sēņotni. Brutāli raut sēni ārā nevajag – labāk izskrūvēt līdzīgi kā skrūvīti. Ja sēnes vāc ēšanai, tās tomēr būtu ieteicams griezt – tad var uzreiz redzēt, vai sēni nav apskādējuši kāpuri.

 

Vai lasīt gailenes drīkst jebkurā Latvijas mežā

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas sēnes, ogas, augļus un riekstus, bet privāto mežu īpašniekiem ir tiesības to aizliegt. Tiesa gan, tādā gadījumā meža īpašniekam jāgādā par to, lai jebkurš sēņu kārotājs varētu skaidri noteikt, kur sākas privātīpašuma robeža. Tas gan nenozīmē, ka viss mežs ir jāapjož ar augstu žogu – par privātīpašumu liecina izkopta meža robeža, gar kuru labi redzamās vietās izvietotas plāksnītes ar norādi “Privātīpašums”. Ja pamaniet šādu uzrakstu, tad ziniet – šajā mežā sēnes lasīt nedrīkst, bet, ja norāžu nav – sēņot ir atļauts.

Svarīgi! Lai nešaubīgi zinātu, vai meža velšu medībās esat iebriduši valsts, pašvaldības vai privātā meža teritorijā, lejuplādējiet Latvijas valsts mežu bezmaksas mobilo aplikāciju LVM Geo Mobile. Aplikācija palīdz ne tikai noteikt meža piederību, bet arī neapmaldīties un viegli atrast atpakaļceļu.

 

Vai gailenes ir vērtīgas veselībai

Košo krāsu šīs sēnes ir ieguvušas, pateicoties spēcīgiem antioksidantiem – karotinoīdiem. Tie aizsargā ķermeni no brīvo radikāļu bojājumiem, samazina iekaisumus, stiprina imūnsistēmu un var palēnināt novecošanās procesu. Vēl gailenes satur E vitamīnu, kas ir atbildīgs par ādas un visa ķermeņa skaistumu un jaunību, kā arī ergosterolu un trametonolskābi – tās aktīvi cīnās ar iekaisumiem, ieskaitot pūtītes, uzlabo aknu un nieru darbību un veicina ķermeņa detoksikāciju.

Gailenes ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tās satur kāliju un nātriju, kas nepieciešami pareizam ūdens un sāļu līdzsvaram organismā. Turklāt 100 g gaileņu satur tikai 19 kcal, šo sēņu sastāvā esošās aktīvās vielas novērš tauku uzkrāšanos organismā, tostarp arī uz iekšējiem orgāniem.

 

Kā visvienkāršāk notīrīt gailenes

Gailenes ir no tām sēnēm, kas nereti mēdz būt krietni aplipušas gan ar smiltīm, gan skujām, sūnām un citiem gružiem. Tīrīt katru sēni ar otiņu – tas ir klasisks, bet ļoti laikietilpīgs paņēmiens. Izrādās, ir vēl cita metode, ko noteikti ir vērts izmēģināt. Gailenes liek bļodā, pārber ar miltiem (uz 1 kg sēņu 2 brangas ēdamkarotes miltu) un tad pārlej ar aukstu ūdeni tik daudz, lai sēnes tajā peldētu. Ar roku dažas reizes apmaisa, tad sēnes ņem ārā no bļodas un notecina ūdeni. Gruži kopā ar miltiem nosēžas bļodas apakšā. Šī metode tiešām ir iedarbīga un ļauj ātri notīrīt lielu daudzumu sēņu.

 

Kas jāņem vērā, gatavojot gailenes

Visas gaileņu dzimtas sēnes pavisam droši var cept uz pannas bez iepriekšējas vārīšanas. Jāņem vērā, ka, vārot gailenes zaudē īpašo garšu, top sīkstākas un zaudē ārstniecisko efektu. Ne viens vien ir pārliecinājies, ka nevēlamas pārvērtības notiek, arī šīs sēnes sasaldējot – konsistence kļūst gumijota un garša rūgtena. Arī sālītas un marinētas gailenes zaudē teju visu uzturvērtību. Vismazāk labumu (tostarp arī garša un smarža) zūd, gailenes kaltējot, tāpēc šis ir ieteicamākais veids šo sēņu saglābšanai ziemas krājumiem.