Mūsu ikdienas pārtikas izvēles ietekmē ne tikai to, kas nonāk uz mūsu šķīvja, bet arī dabas daudzveidību un ekosistēmas. Lauksaimniecība ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis, bet tieši daudzveidība ir pamats ilgtspējīgai pārtikas ražošanai. Vai vienkārša izvēle ikdienā – iekļaut uzturā vairāk augu produktu un mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas – var mazināt badu pasaulē un saglabāt biodaudzveidību?

Dabas daudzveidība – pamats drošai pārtikas sistēmas nākotnei

Saražotās pārtikas apjomi kopš 20. gadsimta vidus ir būtiski palielinājušies, tomēr joprojām no 880 miljoni līdz 1,3 miljardi cilvēku pasaulē cieš no hroniska pārtikas trūkuma un bada (FAO, 2014). Pārtikas drošība nozīmē, ka visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziski un ekonomiski pieejama droša un uzturvielām bagāta pārtika (FAO, 2006). Lai to nodrošinātu, nepietiek tikai ar lauksaimnieciskās produkcijas apjoma palielināšanu. Būtiska ir pārtikas sistēmas ilgtspēja un noturība ilgtermiņā, tādēļ jāmazina radītās vides problēmas un to riskus, vienlaikus veicinot arī veselīgas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību visiem iedzīvotājiem.

Kāds sakars tad dabas daudzveidībai ar pārtikas sistēmu? Lauksaimniecība, galvenokārt lopkopība, ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un vides degradācijas cēloņiem. Pašlaik lauksaimniecība ir drauds vairāk nekā 25 000 sugu (IUCN, 2026). Vienlaikus ilgtspējīga lauksaimnieciskā darbība var būt spēcīgs instruments dzīvotņu un sugu saglabāšanā. Dabas daudzveidība – augi, dzīvnieki, sēnes, pat baktērijas – nodrošina ekosistēmu procesus, kas padara pārtikas audzēšanu iespējamu, mazina piesārņojumu, veicina augsnes auglību, ūdens un barības vielu apriti. Bioloģiskā daudzveidība veic arī dabisku lauksaimniecībā nelabvēlīgo organismu populāciju kontroli. Ap 75 % pārtikas kultūraugu ir vismaz daļēji atkarīgi no apputeksnētājiem, tomēr 27 gadu laikā kukaiņu biomasa sarukusi par 76 %. Tas saistīts arī ar lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu daudzumu un to radīto kaitējumu (IPBES, 2016; Hallmann et al, 2017).

Ilgtspējīga lauksaimniecība apvieno klimatam piemērotu augu šķirņu audzēšanu un daudzveidību gan kultūru izvēlē, gan ainavas plānošanā. Lielāka daudzveidība sistēmā nodrošina lielāku stabilitāti un izturību pret klimata un citiem ekoloģiskiem satricinājumiem (Lundgren et al., 2015). Daudzveidības uzturēšana lauksaimniecības sistēmās nav jauna pieeja – to praktizē daudzus gadus zemnieki visā pasaulē, turklāt daļa saglabā arī tradicionālās saimniekošanas metodes (Altieri et al., 2012).

Kā pārtikas ražošana ietekmē bioloģisko daudzveidību?

Lauksaimniecības zemju paplašināšana un intensifikācija pēdējo 50 gadu laikā ir galvenais dabisko dzīvotņu platību un kvalitātes samazināšanās cēlonis, pārveidojot mežus, zālājus un mitrājus lopkopības ganībās, novietnēs vai kultūraugu plantācijās. Galvenais tropisko lietusmežu izciršanas iemesls ir ganību ierīkošana liellopu audzēšanai, kas veido 41 % no kopējās atmežošanas. Palmu eļļas un sojas audzēšana sastāda ievērojami mazāku daļu – 18 %. Soja bieži tiek kritizēta saistībā ar mežu izciršanu, tomēr svarīgi uzsvērt, ka absolūts vairākums – 77 % no izaudzētās sojas tiek izmantota lopbarībai un tikai 7 % izmanto cilvēku pārtikai, piemēram, tofu, sojas piena un tempes ražošanā (Ritchie, 2021).

Pieaugot cilvēku populācijai un attīstoties intensīvajai lopkopībai, savvaļas dzīvnieku īpatsvars ir dramatiski samazinājies.

Ja vēl 19. gadsimtā savvaļas zīdītāji veidoja aptuveni pusi no visas zīdītāju biomasas, šodien tie ir tikai neliela daļa — ap 4 %. Lielāko daļu – 60 % tagad veido mājlopi, galvenokārt liellopi un cūkas. Līdzīga aina vērojama arī putnu vidū: vairāk nekā puse no visas putnu biomasas ir mājputni, pārsvarā vistas, bet savvaļas putnu īpatsvars turpina sarukt (Ritchie, 2021).

Šobrīd 80 % no lauksaimniecības zemes pasaulē tiek izmantota dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanai, tomēr tā nodrošina tikai ap 40 % pasaules olbaltumvielu un 18 % kaloriju. Tas saistīts ar to, ka liela daļa augu tiek audzēti lopbarībai, un pārtikas enerģija dzīvnieku organismā tiek būtiski zaudēta. Tādējādi dzīvnieku valsts produktu ražošana ir īpaši neefektīvs veids, kā izmantot zemi pārtikas ražošanai. Turpretī augu valsts pārtika tiek tieši izmantota cilvēku uzturā, tādējādi nodrošinot vairāk kaloriju un olbaltumvielu no mazākas zemes platības (Ritchie & Roser, 2019).

Izvēloties augu produktus, Tu samazini ietekmi uz dabu un palīdzi cīnīties ar badu

Augu valsts pārtikas ražošana ir ievērojami efektīvāka nekā dzīvnieku produktu ražošana – tai nepieciešama pat 50 līdz 100 reizes mazāka zemes platība. Varētu šķist, ka pārejot no gaļas un piena uz pākšaugiem, dārzeņiem un graudaugiem, būtu jāpaplašina kultūraugu zemes, taču patiesībā lielākā daļa lauksaimniecības zemju šobrīd tiek izmantotas ganībām un lopbarības ražošanai. Pasaulē cilvēki apēd tikai daļu no saražotajiem graudaugiem, lielākā daļa nonāk lopbarībā. Tas nozīmē, ka, pārejot uz augu uzturu, iespējams audzēt vairāk pārtikas cilvēkiem, vienlaikus samazinot zemes izmantošanu. Mazinot gaļas patēriņu, miljardiem hektāru lauksaimniecības zemju varētu atgriezt dabiskajās ekosistēmās, nodrošinot dzīvotnes neskaitāmām sugām (Ritchie, 2021).

Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam uzstādīts mērķis gan izskaust pasaulē badu un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, gan apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu (LR MK, 2023).

Pārtikas ilgtermiņa drošības izaicinājumi ir cieši saistīti un vienlaikus risināmi, bet bieži vien tiek skatīti atsevišķi. Spilgts piemērs ir politiskie lēmumi, kur abi mērķi bieži joprojām tiek aplūkoti kā konkurējoši un nesaistīti. Piemēram, ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā saistītie lauksaimnieciskās ražošanas traucējumi pastiprinājuši aicinājumu ražot pārtiku uz dabas daudzveidības rēķinu, izcērtot plaša mēroga mežu teritorijas. Arī Eiropas Savienība šo nelaimi izmantojusi par pamatu vilcinājumiem ieviest dabas aizsardzības paketi un īstenot zaļā kursa mērķus, pamatojot to ar pārtikas draudiem Ukrainas kara dēļ. Apturēts gan plāns līdz 2030. gadam samazināt pesticīdu lietošanu par 50 %, gan atjaunot lauksaimniecības zemes dabiskā stāvoklī dabas daudzveidības saglabāšanai. Tieši reāla rīcībpolitika bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir būtiska, lai nodrošinātu pārtikas drošību, kā arī mazinātu pārtikas trūkumu pasaulē. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir ne tikai svarīga vides problēma, bet arī nopietns visas sabiedrības izaicinājums, kura risināšana ir atkarīga no katra no mums.

Izvēloties augu valsts pārtiku, Tu ne tikai rūpējies par savu veselību, bet arī palīdzi saglabāt dabas daudzveidību un mazināt pārtikas trūkumu. Pārejot uz augu uzturu, iespējams atgriezt savvaļai līdz pat 75 % no šobrīd lauksaimniecībā izmantotās zemes, atjaunojot ekosistēmas un atgiežot mājas savvaļas dzīvniekiem. Ja vēlies izmēģināt gardas augu valsts maltītes, pievienojies izaicinājumam “Neapēd zemeslodi” – tur Tevi gaida gan gardas, sātīgas un viegli pagatavojamas receptes, gan vērtīga informācija par ilgtspējīgu uzturu. Katrai Tavai ikdienas izvēlei ir nozīme, un izaicinājums ir lielisks solis pretī apzinātākam dzīvesveidam – piesakies šeit.

Atsauces:

Altieri, M. A., Funes-Monzote, F. R., & Petersen, P. (2012). Agroecologically efficient agricultural systems for smallholder farmers: Contributions to food sovereignty. Agronomy for Sustainable Development, 32, 1–13. https://doi.org/10.1007/s13593-011-0065-6

FAO. (2006). Food security. Policy brief, issue 2. FAO’s Agriculture and Development Economics Division (ESA). https://www.fao.org/fileadmin/templates/faoitaly/documents/pdf/pdf_Food_Security_Cocept_Note.pdf

FAO. (2014). The State of Food Insecurity in the World 2014: Strengthening the enabling environment for food security and nutrition. FAO. https://openknowledge.fao.org/server/api/core/bitstreams/ad888f5b-a590-43d9-b066-9a852b95777e/content

IPBES. (2016). The assessment report on pollinators, pollination and food production: Summary for policymakers. https://files.ipbes.net/ipbes-web-prod-public-files/spm_deliverable_3a_pollination_20170222.pdf

IUCN. (2026). The IUCN Red List of Threatened Species (Version 2025-2). https://www.iucnredlist.org
Hallmann, C. A., Sorg, M., Jongejans, E., et al. (2017). More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas. PLOS ONE, 12(10), e0185809. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0185809
Lundgren, J. G., & Fausti, S. W. (2015). Trading biodiversity for pest problems. Science Advances, 1(6), e1500558. https://doi.org/10.1126/sciadv.1500558

Latvijas Republikas Ministru kabinets. (2023). 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi. Iegūts no: https://www.mk.gov.lv/lv/17-ilgtspejigas-attistibas-merki

Ritchie, H., & Roser, M. (2019). Half of the world’s habitable land is used for agriculture. Our World in Data. https://archive.ourworldindata.org/20251125-173858/global-land-for-agriculture.html

Ritchie, H. (2021). Drivers of deforestation. Our World in Data. https://archive.ourworldindata.org/20260119-235736/drivers-of-deforestation.html

Ritchie, H. (2021). If the world adopted a plant-based diet, we would reduce global agricultural land use from 4 to 1 billion hectares. Our World in Data. https://archive.ourworldindata.org/20260116-144923/land-use-diets.html