Ikvienam no mums ir gadījies izmest ēdienu – aizmirsts jogurts ledusskapī, pārgatavojušies banāni vai vakardienas vakariņas, kurām vairs neatrodas vieta šķīvī. Lai arī šķietami tas ir sīkums, kopumā pārtikas atkritumi veido ļoti lielu daļu no ikdienas atkritumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Labā ziņa – daudz ko var mainīt tieši savā virtuvē.

Liela daļa no saražotās pārtikas netiek apēsta un nonāk atkritumos, radot lieku slogu videi. Pārtikas atkritumu sadalīšanās poligonos veicina siltumnīcefekta gāzu, īpaši metāna izdalīšanos, kas būtiski ietekmē klimata pārmaiņas (Corkill, 2024). Apvienoto Nāciju Vides programma uzsver, ka pārtikas atkritumu samazināšana mājsaimniecībās ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt negatīvo ietekmi uz vidi (UNEP, n.d.).

Bioatkritumu šķirošanas nozīme

Lai samazinātu vides piesārņojumu, ir būtiski bioatkritumus šķirot un nodalīt no pārējiem sadzīves atkritumiem. Latvijā arvien plašāk tiek ieviesti brūnie konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, kā arī veicināta kompostēšana mājsaimniecībās. Pareiza bioatkritumu šķirošana nozīmē, ka konteineros drīkst ievietot pārtikas atliekas, augļu un dārzeņu mizas, kafijas biezumus, tējas maisiņus un olu čaumalas, savukārt plastmasa, stikls un metāls tajos nedrīkst nonākt (Kaboodle Kitchens, n.d.). Šķirošana ļauj bioatkritumus pārstrādāt kompostā vai biogāzē, tādējādi tos pārvēršot vērtīgā resursā.

Preventīva pārtikas atkritumu samazināšana – labākais risinājums

Tomēr pats efektīvākais risinājums ir pārtikas atkritumu rašanās novēršana jau pirms tie nonāk kompostā. Viens no svarīgākajiem soļiem ir maltīšu plānošana un pārdomāta iepirkšanās. Regulāra ledusskapja satura pārskatīšana, iepirkumu saraksta veidošana un porciju pielāgošana palīdz izvairīties no pārtikas sabojāšanās (Salter, 2025). Svarīgi ir arī radoši izmantot pārtikas atliekas. Dārzeņu mizas un atgriezumus var izmantot buljonu pagatavošanai, pārgatavojušos augļus – smūtijos vai cepumos, bet vakardienas maltītes – jaunās ēdienu kombinācijās (Robertson-Barnes, 2025). Šāda pieeja ne tikai samazina atkritumu daudzumu, bet arī ļauj ietaupīt naudu.

Praktiski “life hack” ikdienai

• Pārtikas atkritumu samazināšana sākas ar nelielām, bet apzinātām ikdienas darbībām virtuvē. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir regulāra ledusskapja pārskatīšana. Tas palīdz laikus pamanīt produktus, kuri drīzumā var sabojāties, un iekļaut tos tuvāko dienu ēdienkartē. Labs ieradums ir vecākos produktus novietot acu līmenī, bet jaunākos – aizmugurē, tādējādi dabiski ievērojot principu “pirmais iekšā – pirmais ārā”.
• Liela nozīme ir arī pareizai pārtikas uzglabāšanai. Hermētiski trauki, stikla burkas un atkārtoti lietojami maisiņi palīdz ilgāk saglabāt produktu svaigumu un vienlaikus samazina iepakojuma atkritumus. Vārītus ēdienus un atlikumus vēlams marķēt ar pagatavošanas datumu – tas novērš situācijas, kad ēdiens tiek izmests tikai tāpēc, ka nav skaidrs, cik ilgi tas jau glabājas.
• Vēl viens efektīvs “life hack” ir saldētavu izmantot kā pārtikas glābēju. Zupas, mērces, vārīti graudaugi, maize un pat pārgatavojušies augļi lieliski piemēroti sasaldēšanai. Piemēram, banānus var nomizot, sagriezt un sasaldēt smūtijiem, savukārt garšaugus – sasmalcināt un sasaldēt ar nelielu ūdens vai eļļas daudzumu ledus formiņās.
• Ikdienā vērts izmēģināt arī radošu pieeju ēdiena gatavošanai. Vakardienas vakariņas var kļūt par pamatu jaunam ēdienam – cepti dārzeņi der tortiljām vai salātiem, vārīti kartupeļi pārtop pankūkās, bet rīsi – gardā wok tipa ēdienā. Šāda domāšana palīdz mainīt attieksmi pret pārtikas atlikumiem, uztverot tos kā resursu, nevis problēmu.
• Svarīgi ir arī nepārprast marķējumus “ieteicams līdz” un “izlietot līdz”. Daudzi produkti vēl ir droši lietojami arī pēc “ieteicams līdz” datuma, ja tie uzglabāti pareizi un nav mainījuši smaržu, garšu vai tekstūru. Paļaušanās uz savām maņām bieži vien palīdz izvairīties no nevajadzīgas pārtikas izmešanas.
• Ja pārtikas atliekas tomēr rodas, tās ieteicams šķirot bioatkritumos vai kompostēt. Pat neliels bioatkritumu trauks virtuvē atgādina par atbildīgu patēriņu un palīdz samazināt kopējo sadzīves atkritumu apjomu. Ne visiem mājokļiem bioatkritumu konteineri ir viegli pieejami, īpaši pilsētvidē, kur to izmantošana mēdz būt sarežģītāka. Tomēr daudzi atkritumu apsaimniekotāji piedāvā iespēju ierīkot bioatkritumu konteinerus, un nereti ar kaimiņiem iespējams vienoties par kopīga konteinera īri. Pārtikas atkritumu mazināšana sākas ar ikdienas paradumiem. Katrs atbildīgais pārtikas pirkums un katra radoši izmantota maltīte ir solis tuvāk videi draudzīgākai virtuvei.

Atsauces:

Robertson-Barnes, S. (2025, March 8). Creating a sustainable kitchen: 11 ways to reuse food scraps. Sustainable in the Suburbs. https://sustainableinthesuburbs.com/sustainable-kitchen-reuse-food-scraps/

Salter, H. (2025). How to reduce food waste: Tips from the Good Food team. BBC Good Food. https://www.bbcgoodfood.com/howto/guide/how-reduce-food-waste

Kaboodle Kitchens. (n.d.). Managing food waste in the kitchen. Kaboodle. https://kaboodle.com.au/design-blog/managing-food-waste-in-the-kitchen

Corkill, E. (2024, March 4). 5 effective strategies for kitchen waste disposal: Minimizing environmental impact. HomeBiogas. https://www.homebiogas.com/blog/kitchen-waste-disposal/?srsltid=AfmBOoqyzw3RMMdJcN0at588uy6l4YqeO-wy8jtspUHzLPsKA4KSNWva

United Nations Environment Programme. (n.d.). A kitchen essential to cut food waste. United Nations Environment Programme. A kitchen essential to cut food waste