Vīna skola

Sauvignon Blanc

  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Sauvignon blanc ir viena no izplatītākajām un iemīļotākajām balto vīnogu šķirnēm pasaulē. Līdzīgi kā Chardonnay, šī šķirne ieguva plašu popularitāti pagājušā gadsimta 80. gados, kad modē nāca viegli baltvīni ar atsvaidzinošu skābumu. Tie nebija ilgstoši jāiztur un bija gatavi lietošanai uzreiz pēc fermentācijas. Arī mūsdienās Sauvignon blanc nav zaudējis popularitāti, un vīnus no šīs vīnogu šķirnes var atrast gandrīz jebkurā cenu kategorijā.

 

VĒSTURE

Ir vairākas variācijas par to, kur ir cēlusies šī vīnogu šķirne. Iespējams, ka Bordo reģionā Francijā, kur tā pirmo reizi dokumentāri minēta starp 1710. un 1720. gadu. Lielāka ticamība tomēr ir versijai par Luāras ieleju Francijā, kur tā ir dokumentēta jau 1534. gadā ar tās seno nosaukumu Fiers. Ar nosaukumu Sauvignon fume un Fume blanc, kā tā tiek saukta arī mūsdienās, šķirne ir minēta Luāras ielejas Šēras departamenta dokumentos ap 1783. gadu. Arī DNS analīzes liecina par labu Luāras ielejas izcelsmei.

 

IZSKATS UN ĪPAŠĪBAS

Sauvignon blanc vīnstāda lapas ir maziņas, ar raupju virsmu, no apakšas pārklātas ar tādu kā pūciņu. Lapām ir nozīmīga loma šīs šķirnes turpmākajā garšā. Tieši tā sauktais lapu menedžments ir viens no svarīgākajiem posmiem šķirnes kopšanā. Par Sauvignon blanc vīna tipiskajiem upeņu, ērkšķogu un svaigi pļautas zāles aromātiem rūpējas ķīmiskie elementi, kas ir atkarīgi no lapu daudzuma un vīnstāda. Jo vairāk lapu no vīnstāda tiek norauts augšanas laikā, jo mazāk būs šo raksturīgo aromātu. Ogu ķekari ir mazi, kompakti, ogas ķekarā atrodas cieši cita pie citas, kas rada pūšanas risku mitros laika apstākļos. Nobriestot ogas iegūst skaistu, zeltaini dzeltenu toni.

Vislabāk Sauvignon blanc vīnogu šķirne jūtas mērenās klimatiskās joslas reģionos ar mālainām, grants, smilšainām un krītainām augsnēm.

 

IZPLATĪBA UN ĢEOGRĀFIJA

Raksturīgo etalonu Sauvignon blanc šķirne veido savā dzimtenē, Luāras ielejas divos reģionos – Sancerre un Pouilly-Fume. Šeit gatavo svaigus, izsmalcinātus vīnus ar augstu skābuma līmeni, ko lieliski balansē aromātu un garšas bagātīgie toņi. Labāk tos dzert jaunus, lai gan var sastapt arī eksemplārus, kas nobriest ar laiku līdz pat 10 gadiem, bet tādu ir maz.

Francijā šī šķirne vēl tiek audzēta Burgundijā, Senbrī, Langdokā-Rusijonā un arī dažos Provansas reģionos. Slaveni ir arī Sauvignon blanc no Bordo reģiona, it īpaši Grāvas un Medokas. Bordo šo šķirni mēdz jaukt ar pilmiesīgāko Semillon un neitrālāko Muscadelle vīnogu. Bieži iztur arī ozolkoka mucās, veidojot smagnējāka rakstura vīnus ar lielāku izturēšanas potenciālu.

Itālijā to vairāk audzē ziemeļu reģionos – Friuli, Pjemontā, Alto Adidžē un Veneto, lai gan, protams ir sastopama arī citos reģionos. Stilistiski šie vīni pārsvarā ir svaigi un augļaini, ar tīru aromātu.

Vācijā Sauvignon blanc var sastapt ar nosaukumu Muscat-Sylvner, kas var radīt nepareizu priekšstatu par šo šķirni, jo nekādas radniecības un pat līdzības garšā un aromātā tai ar šīm šķirnēm nav.

Austrijā to audzē diezgan plaši, it īpaši Štīrijā, Burgenlandē un Lejasaustrijā. Šajā valstī tiek gatavoti arī izcili šķirnes paraugi ar lielu izturēšanas potenciālu.

Spānijā šī vīnoga nejūtas īpaši komfortabli karstā klimata dēļ, bet to audzē daudzos reģionos un tiek gatavoti gan tīri šīs šķirnes paraugi, gan maisījumi ar vietējām šķirnēm.

Arī pārējā Eiropā Sauvignon blanc ir atradusi mājvietu, jo to var sastapt Bulgārijā, Ungārijā, Slovēnijā, Čehijā, Rumānijā, Moldovā, Horvātijā un jebkurā citā valstī, kur vien tiek gatavots vīns.

Pirmā lieluma “zvaigzne” Sauvignon blanc ir Jaunzēlandē. Kurš gan nezina šo intensīvo, zaļoksnējo vīna stilu, kas ir iekarojis pasauli. Te gan jāpiebilst, ka apmēram 80% šīs šķirnes vīna tiek pagatavots vienā reģionā – Marlboro.

Par šķirnes izplatību var turpināt rakstīt ļoti daudz, jo to audzē visur, kur vien gatavo vīnu. Dienvidāfrika, Austrālija, Čīle, Argentīna, Kanāda un pat Urugvaja. Lielu popularitāti tā bauda arī Ziemeļamerikā, it īpaši Kalifornijā, Napas ielejā, kur to sauc par Fume blanc.

 

GARŠAS ĪPATNĪBAS UN AROMĀTI

Šīs šķirnes sausajiem baltvīniem raksturīga viegla “miesas uzbūve”, izteiksmīgs, atsvaidzinošs aromāts (zaļa zāle, ērkšķogas, citrusaugi) un spirgta, kraukšķīga garša ar labi sajūtamu skābumu pēcgaršā. Labākie, “hrestomātiski pareizie” Sauvignon blanc vīni nāk no Francijas un Jaunzēlandes, un katrs no tiem pārstāv atšķirīgu stilu. Francijas Luāras ieleja – pilnīgi sauss, introverts vīns ar Vecās Eiropas izteiksmi, ar uzsvaru uz garšas minerālo struktūru, bet Jaunzēlande – Jauno pasaule ar aromātu pārpilnību un maigāku, gandrīz saldskābu garšu. Pēdējos gados šo šķirni iecienījuši un audzē arī citur pasaulē un dažkārt nogatavina ozolkoka mucās, tādējādi iegūstot stila ziņā smagākus un “apaļākus” vīnus.

Sauvignon blanc šķirne prasa daudz rūpju, ja no tās vēlas iegūt tiešām kvalitatīvu vīnu ar tam piedēvēto “zaļi svaigo” raksturu. Ir svarīgi ierobežot vīnogu ražību un just īsto brīdi, kad vīnogas jānovāc. Ja ogas nav īsti gatavas un to ir daudz, iegūst tukšas, atšķaidītas garšas vīnu ar vāji izteiktu aromātu; ja ogas bijušas pārlieku gatavas, vīnam trūkst spirgtuma un garšas precizitātes. Parasti Sauvignon blanc vīnus ieteicams izvēlēties pēc principa – jo jaunāks, jo labāks; šai šķirnei nav iedzimtas spējas dzīvot ilgi un skaisti tāpat vien, bez piepūles. Ir divas iespējas, kā tikt pie tāda šīs elegantās šķirnes vīna parauga, kas būtu brīnišķīgs arī 10 gadu vecumā – vai nu vīnogulāji jāstāda un ilgi jāaudzē vēsa klimata kaļķakmens augsnē, vai arī vīna darīšanas tehnoloģiskajā shēmā jāiekļauj izturēšana ozolkoka mucās.

 

SADERĪBA

Ēdienus pie Sauvignon blanc var piemeklēt visdažādākos, pateicoties plašajam garšu profilam no minerālā, atsvaidzinošā Luāras stila līdz zaļoksnēji sparīgajam jaunzēlandietim. Tieši tādēļ, piemeklējot ēdienu pie šī vīna, ir jānošķir daži vīna stili.

Minerāla rakstura Sauvignon blanc – Luāras ielejas Sancerre, Pouilly-Fume, vēsa klimata vīni, kā, piemēram, Tasmanijas vai Austrijas Sauvignon blanc.

Šis vīna stils lieliski saderēs ar svaigām vai viegli apstrādātām jūras veltēm, piemēram, austerēm un garnelēm. Tāpat labi papildinās grilētu jūras asari vai kādu citu balto zivi. Ēdieni ar tomātiem un kazas sieru, kūpināts lasis, kā arī suši un sašimi būs labi pavadoņi šim vīna stilam.

Zaļoksnējie un citrusīgie Sauvignon blanc, kas pārsvarā tiek gatavoti Jaunzēlandē un Čīlē, bet ir sastopami daudzviet pasaulē. Šo stilu der pamēģināt ar viegli grilētu zivi, tomātu ēdieniem, avokado, olīvām, zaļumiem, zirņiem un pikantu kazas sieru. Arī artišoki, sparģeļi un aromātiski Āzijas virtuves ēdieni labi iederēsies.

Ozolkokā izturētie vai maisījumi ar citām šķirnēm, kā, piemēram, no Bordo reģiona, kas padara šo vīnu pilnmiesīgāku. Šis stils jau prasa nopietnāku ēdienu – vistas vai teļa gaļa ar kādu krēmīgu mērci, pasta ar dārzeņiem, cepts lasis vai kūpināta forele būs īstie ēdieni, uz kuriem vērst skatienu, ja ir pagadījies šī stila vīns.

 

Teksts: SKY lielveikalu vīnzinis Jānis Kaļķis

Komentāri: