fbpx
Vīna skola

MERLOT

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Merlot ir viens no populārākajām sarkanvīniem pasaulē. Atpazīstams galvenokārt tā maigās tekstūras un viegli saprotamā stila dēļ. Gatavots no sarkanajām vīnogām, kas ļoti labi pielāgojas vides un klimata pārmaiņām, pēc tam pārtopot vīnā, kas sader ar dažādiem ēdieniem un ir pieejams ļoti dažādās cenu kategorijās. Vārds merlot franciski nozīmē strazds, kas ar savām tumšajām un mirdzošajām spalvām ir iedvesmojis arī šo vīnogu un vīna nosaukumu.

 

VĒSTURE

Cēlies no Bordo reģiona Garonnas kreisā krasta. Merlot ienācis vīna pasaulē aptuveni 18. gadsimta beigās. Sākotnēji tas tika izmantots kā lielisks blendinga vīns, lai piešķirtu maigumu un sulīgumu reģiona iemīļotākajai vīnogai – Cabernet Sauvignon. Šī kombinācija radījusi pasaulē atzīto Bordeaux blendu, kas priecējis vīna entuziastus gadsimtiem ilgi. Tieši šādā veidā Merlot ieguvis slavu kā lielisks blendinga vīns, un tas sāka izplesties pa visu pasauli. Lai gan tas vislabāk uzvedas tieši Francijas kaļķainajā augsnē, daļa no Merlot veiksmes ir tā spēja pielāgoties pārmaiņām, kas ļauj tam augt un dot ražu dažādos vīna reģionos visā pasaulē. Merlot ir īpaši veiksmīgs Itālijā, kur vīnoga bieži vien sastopama tieši “supertoskāniešu” vīnos. Pētot Merlot šķirnes ģenētiku, atklājies, ka tas ir ciešos rados ar Cabernet Franc un Cabernet Sauvignon, tā Bordeaux blenda tuvākajiem “brāļiem”. Carmenere arī ir tam tuvu stāvošs radinieks un bieži vien ticis sajaukts ar Merlot Čīles vīnogulājos.

 

IZSKATS UN ĪPAŠĪBAS

Merlot vīnogām raksturīgi vaļīgi ķekari ar lielām ogām. Ogu krāsa ir mazāk zilgana jeb melna nekā Cabernet Sauvignon un tām ir arī plānāka miziņa. Parasti nogatavojas divas nedēļas agrāk nekā Cabernet Sauvignon un tiek uzskatīta par “agro” vīnogu, jo tā var pilnībā nogatavoties arī aukstākās klimata zonās. Merlot galvenā problēma ir tās ziedi, kas attīstās tik agri, ka pavasarī pakļauj vīnogulājus salnām. Vīna krāsa ir tumši rubīnsarkana (gaišāks par Cabernet Sauvignon un tumšāks par Pinot Noir). Ja vīns ir jauns, tas ir necaurredzams. Pazīme, kas liecina, ka glāzē ieliets Merlot, ir tā ķieģeļsarkanās krāsas riņķis, kas veidojas augšpusē, kur vīns saskaras ar glāzi. Merlot vīns krāsu maina, gadiem ejot, tas zaudē pigmentu un spilgtumu, kļūst granātsarkans. Reti, bet to izmanto arī, lai pagatavotu rozē un baltvīnus.

 

IZPLATĪBA UN ĢEOGRĀFIJA

Francijā Merlot ir visbiežāk stādītā vīnoga, un pasaules mērogā tajā atradīsiet divas trešdaļas no pasaules Merlot vīnogulājiem. Arī Itālijā šī šķirne ir ļoti populāra (piektā stādītākā vīnoga), tas pats attiecas arī uz Šveices dienvidiem. ASV Merlot popularitāte pieauga laikā no 20. gadsimta 80. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam, it īpaši Kalifornijā un Vašingtonā (valsts rietumu daļā). Tomēr pašlaik tas ir zaudējis ietekmi un to pārspēj Cabernet Sauvignon Zinfandel un Pinot Noir. Čīle, valsts, kas pazīstama kā lielisku vīnu mājvieta, pārsvarā Merlot vīnu izmanto cuvee vīniem. Merlot šeit tiek izmantota augstas kvalitātes un izsmalcinātākiem vīniem, it īpaši no Apaltas un Kolčagvas ielejas reģioniem. Merlot vīnoga atrodama arī Izraēlā, Alžīrijā, Rumānijā, Austrālijā, Dienvidāfrikā, Horvātijā, Slovēnijā, Meksikā un arī citur.

 

GARŠAS ĪPATNĪBAS UN AROMĀTI

Merlot tiek saukts arī par hameleona vīnogu, jo, kā jau minēts, tā ļoti labi adaptējas dažādā klimatā, atspoguļojot sevī arī konkrētajai vietai raksturīgās iezīmes. Merlot ierasti ir sauss un pilnmiesīgs vīns ar vidēju skābuma līmeni, vidēja līdz augsta līmeņa alkohola saturu un maigiem tanīniem. Merlot garšas aromātos sajutīsiet garšaugus, kazenes, melnos ķiršus, plūmes un kakao, kā arī krustnagliņu, vaniļas un ciedru koku notis, ja tas izturēts ozolkoka mucās. “Maigs, pilnmiesīgs un viegli dzerams,” parasti ir vārdi, ar kādiem raksturo šo vīnu. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Merlot ir tik ļoti mīlēts vīns, ir tā daudzpusība, pateicoties tā dažādajiem stiliem un cenu grupām, kas pieejama vīna tirgū.

 

SADERĪBA

Augļains un viegli dzerams Merlot lieliski saderēs ar gaišo gaļu – vistu, tītaru un cūkgaļu, tāpat kā ar pastu, burgeriem, picu un tomātu ēdieniem. Pilnmiesīgāks Merlot ar augstāku alkohola saturu papildinās jau sarežģītākus un garšām bagātākus ēdienus – liellopu, jēru, pupiņu ēdienus, kā arī meža gaļu, piemēram, briedi. Klasiskā stila Merlot no Bordo lieliski saderēs ar ceptu gaļu, pīli un sēnēm. Svarīgākais ir sabalansēt vīna un ēdiena garšas intensitātes. Tas patiesi sader kopā ar ļoti dažādiem ēdieniem, tādēļ nebaidieties eksperimentēt.

 

*Interesants fakts. Citāts no 2004. gada filmas “Sānceļi” (Sideways) spēja mainīt Kalifornijas vīna tirgus dinamiku. Galvenais varonis nebija sajūsmā par Merlot vīnu, bet slavēja Pinot Noir. “Ja kāds pasūtīs Merlot, es došos prom, es NEDZERŠU nekādu Merlot!” Pēc šīs filmas iznākšanas Pinot Noir pārdošana auga par 16%, bet Merlot pieprasījums kritās.

 

Komentāri:

Jūsu komentārs: