Vīna skola

Cabernet Sauvignon

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Pasaulē populārākā un visplašāk audzētā vīnogu šķirne ir arī viena no sešām dižciltīgajām šķirnēm. Tiek uzskatīts, ka vīnoga cēlusies Bordo reģionā Francijā aptuveni 16. gs. vidū. Cabernet Sauvignon izcelsme visai ilgi bija noslēpumiem tīta, jo tikai salīdzinoši nesen, 1997. gadā, Kalifornijas Universitātē tika pierādīts, ka šīs vīnogas priekšgājēji ir sarkanā vīnoga Cabernet Franc un baltā vīnoga Sauvignon Blanc. Šī krustošanās notikusi pavisam nejauši, kad vienos un tajos pašos vīna laukos tika stādītas dažādu šķirņu vīnogas. Abas ir franču izcelsmes vīnogas, un Cabernet Sauvignon pilnīgi noteikti ir pārņēmis abu priekšteču labākās īpašības.

Caberent Sauvignon raksturīgākās iezīmes ir ogu mazais izmērs, sēkliņu daudzums, mizas biezums un krāsa, kas ir vairāk zila nekā lillā vai sarkana. Sēkliņu daudzums ir atbildīgs par vīna augsto tanīna līmeni, bet miziņa – par spilgto un tumšo vīna krāsu, kas šo vīnu nodod arī aklajās degustācijās, jo šāda krāsa ir raksturīga tieši Cabernet Sauvignon vīnogai.

Cabernet Sauvignon var lieliski pielāgoties dažādām klimata zonām, lai gan tā daudz labāk augs karstākās klimata zonās, kā Kalifornijā vai Bordo, nevis Burgundijā vai Oregonā. Ogu biezā miziņa ļauj vīnogām nobriest, nepārplēšot to, kas savukārt pakļautu vīnogu sulu parazītu un pelējuma sēnītes riskam. Bordo vīndari iemīlēja Caberent Sauvignon, jo vīnoga ir izturīga, viegli audzējama un tai piemīt veselīgs tanīna līmenis, kas nozīmē, ka vīnu visai viegli var izturēt pudelēs vairākus gadus, ļaujot tam vēl nobriest un attīstīties. Izrādās, ka vīns ļoti labi reaģēja uz tā izturēšanu ozolkoka mucās, kas deva tam jaunas garšas un radīja vēl pilnmiesīgāku vīnu, kas lieliski sader kopā ar maltīti. Cabernet Sauvignon sāka jaukt kopā ar citām spēcīgām vīnogu šķirnēm, kā, piemēram, Merlot, tādējādi radot pasaulē slavenāko vīna zīmolu – Bordo zīmolu.

Cabernet Sauvignon ir izteikti tumša krāsa, tas ir pilnmiesīgs vīns, kura alkohola līmenis parasti ir nedaudz pāri 13,5 procentiem. Ja tas nācis no tādiem reģioniem kā Kalifornija, Austrālija un Čīle, tad alkohola līmenis ir aptuveni 14,5% un reizēm pat 15 procenti. Vīns ir sauss, tam ir visai augsts tanīna līmenis, kas ir par iemeslu tam, kādēļ mute kļūst sausa, kad to malko. Daudzi teic, ka, dzerot Cabernet Sauvignon vīnu, tajā var sajust zaļās paprikas, tabakas un tumšo augļu garšas, piemēram, ķiršu un upeņu, kā arī nedaudz vaniļas notis, kas patiesībā radušās, vīnu izturot ozolkoka mucās. Cabernet Sauvignon attīsta dažādus aromātus un garšas notis atkarībā no klimata, novākšanas perioda un ozolkoka mucu izturēšanas pakāpes.

Cabernet Sauvignon dažās pasaules vietās ir pazīstams arī ar citiem nosaukumiem, to skaitā Petit Cabernet, Sauvignon Rouge un Vidure.

Šis vīns pavisam noteikti ir piemērots baudīšanai kopā ar ēdienu tā skābuma, tanīna un alkohola līmeņa dēļ, jo viens pats tas ir pārāk nomācošs. Cabernet Sauvignon vīni sader kopā ar gandrīz jebkuru ēdienu, taču īpaši ieteicami ir pie liellopu gaļas steikiem vai sautējumiem, kūpinātas gaļas, Čedaras un Gorgonzolas sieriem, valriekstiem, brokoļiem, tomātiem, ēdieniem ar bagātīgu tomātu mērces garšu, tumšo šokolādi, kā arī ēdieniem, kuros izmantots rozmarīns un kadiķogas.

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Jaunumi no Facebook