Viss šokolādes stāsts aizsākās ar kakao koka noslēpumu, kuru atklāja Amerikas tropiskajos lietus mežos. Šā koka pākstīs atklāja pupas, kuras bija iespējams pārvērst šokolādes dzērienā un vēlāk jau šokolādes izstrādājumos. Pirmie cilvēki, kuri zināja, kā iegūt šokolādi, bija atrodami jau antīkajās Meksikas un Centrālamerikas kultūrās. Šie cilvēki, to starpā arī maiji un acteki, jauca grauzdētas kakao koka pupiņas ar dažādām garšvielām (čilli pipariem, kukurūzas miltiem, u.c.), lai iegūtu pikantu, putojošu dzērienu. Neskatoties, ka dzērienu uzskatīja par īpaši karalisku privilēģiju, maiju sabiedrības klasiskajā periodā to bija nogaršojis gandrīz ikviens, taču senajā acteku sabiedrībā šo svēto dziru vispirms un lielākoties dzēra tikai valdnieks, priesteri, izcili karotāji un lieltirgotāji. Dzērienam bija liela loma arī šo civilizāciju reliģiskajā dzīvē – priesteri kakao pupiņas pasniedza kā veltījumu dieviem un kakao dzērienu izmantoja svētajās, reliģiskajās ceremonijās.
6. gs. spāņu iekarotāji aizveda šīs kakao pupiņas uz Spāniju, kur, rodoties jaunām receptēm, dzēriena popularitāte izplatījās visā Eiropā, neskatoties uz to, ka spāņi šīs receptes no citiem slēpa gandrīz simts gadu. No tiem laikiem, kad dzēriens kļuva par populārāko un iecienītāko pasaulē, gadu gaitā tas ir mainījies jaunu tehnoloģiju un jaunievedumu ietekmē, taču joprojām ir saglabājis savu izcilo garšu un vērtību cilvēku acīs.
Vairums cilvēku šokolādi identificē ar saldu našķi, konfektēm un izejvielu dažādiem desertiem, taču citur pasaulē tā asociējas tieši ar šo rūgto, putojošo dzērienu vai kā ar vienu no galvenajiem ēdieniem, ko pasniedz pusdienās. Šokolāde nepavisam nav tikai našķis vai viena no galvenajām sastāvdaļām kulinārijā.
Gadsimtu gaitā daudzās civilizācijās šīs pupiņas, no kurām iegūst kakao un pēcāk šokolādi, izmantoja kā svētu simbolu reliģiskajās ceremonijās. Tāpat šokolādi daudzās ģimenēs joprojām lieto kā dziedinošu, medicīnisku līdzekli. Ja senajās civilizācijās šokolādes dzērienu pasniedza rūgtu un aukstu, tad eiropieši lielākoties to tomēr vēlas saldināt ar cukuru un citām garšvielām un lietot karstu.
Gadsimtiem senas leģendas no dažādām kultūrām vēsta, ka šokolādes lietošana dod spēku, veselību, ticību, pārliecību un kaisli tiem, kuri to dzer. Šīs leģendas šokolādei piedēvēja maģiskas spējas un nodrošināja ar spēcīgu simbolisku vērtību. Šokolādi arī mūsdienās uzskata par mīlestības un kaisles ikonu.
Uztura speciālisti uzskata, ka šokolāde savu veselīgo īpašību ziņā nebūt neatpaliek no ābola vai, piemēram, jogurta. Tā satur antioksidantus (vielas, kas kavē šūnu novecošanās procesus, arī ādā) – A, C un E vitamīnus, kā arī minerālvielas – cinku, selēnu dzelzi, kāliju un kalciju. Šokolādi var uzskatīt arī par pretvēža profilakses līdzekli, jo kakao pupiņās ir flavonīdi, kas pasargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, mazina arteriālo spiedienu un insulta risku.
Lai gan šokolādes ēšana tiek uzskatīta par kaprīzu sieviešu prieciņu, to regulāri baudīt derētu ikvienam. Apēdot nedaudz tumšās šokolādes ik dienas, prāts darbosies daudz labāk, jo šokolāde palīdz apasiņot smadzenes. Tā pat gandrīz ikviens būs dzirdējis, ka lielisks līdzeklis asinsvadu veselībai un prettrombu profilaksei ir sarkanvīns vai aspirīns, taču tikai retais zina, ka tumšai šokolādei ir tieši tāds pats efekts kā diviem augstākminētajiem. Nav jābaidās arī no taukiem, ko satur šokolāde. Lai gan šokolādē tik tiešām tādi ir, šie tauki nepalielina holesterīna līmeni organismā. Tumšā šokolāde ir gana sātīga – 100 grami satur aptuveni 460 kalorijas. Tomēr tumšo šokolādi daudz apēst gluži vienkārši nav iespējams. Un šo šokolādes īpašību var izmantot reizēs, kad steidzami nepieciešams enerģijas lādiņš.
Vēl kāda ļoti laba ziņa tumšās šokolādes cienītājiem ir tā, ka atšķirībā no citiem konditorejas izstrādājumiem, šokolāde nebojā zobus. Kakao pupiņu sviests dabiski aizsargā pret kariesu. Savukārt sievietes var iepriecināt ziņa, ka šokolāde ir arī noderīgs pretsāpju līdzeklis laikā, kad moka mēnešreižu sāpes. Gabaliņš tumšās šokolādes šajās dienās palīdzēs uzlabot ne vien labsajūtu, bet arī omu. Lai gan tumšais kārums spēj nomierināt satrauktus prātus, tas nepadara mūs apātiskus. Tāpēc tie, kuri studē, šokolādi var izmantot kā līdzekli pirms eksāmenu stresa mazināšanai.
Kādā filmā sātans apgalvoja, ka mīlestība ir tas pats, kas liels daudzums šokolādes. Un viņam zināmā mērā bija taisnība. Zinātnieki apgalvo, ka tumšā šokolāde ir pat uzbudinošāka nekā flirts. Turklāt pāri, kuri mēdz regulāri nobaudīt pa šokolādes gabaliņam, skūpstoties biežāk. Savukārt psihologi apgalvo, ka šokolādes tāfelītes turēšana pa rokai ir lielisks līdzeklis, kā uzlabot savas komunikācijas spējas. Piedāvāts šokolādes gabaliņš mēdz darīt īstus brīnumus.
Nedrīkst gan aizmirst, ka īsta šokolāde ir rūgtā. Piena un baltā šokolāde uzskatāma par gardu, bet ne tik vērtīgu konditorejas izstrādājumu.
Raksts tapis sadarbībā ar “Laimas” šokolādes muzeju
Komentāri: