Baklažāns – “trakais ābols”
Baklažāns jeb Solanum melongena ir asarai līdzīgas formas naktenis ar visbiežāk tumši violetu, spīdīgu mizu. Par baklažānu dzimteni tiek uzskatīta Indija, kur tam antīkajā literatūrā atradomi vairāk kā 30 dažādi nosaukumi sanskritā.
Eiropa tos iepazina tikai 14.gs. bet Amerika – 18.gs., pateicoties Tomasam Džefersonam.
Baklažāni ir ļoti daudzpusīgi savā pielietojumā, tāpēc sastopami daudzu tautu nacionālajā virtuvē: tuvo austrumu baba ghanoush, kas ir baklažāna pastēte ar sezamu, franču ratatouille, indiešu karijā un grieķu moussaka receptēs.
Kaut arī pazīstamākie ir tumši violetie baklažāni, to izskats var atšķirties atkarībā no šķirnes. Ir mazi un balti baklažāni, kas atgādina olu, kā arī gari un izstieptas formas, bet citi dzeltenīgi oranži ar zaļām svītrām. Izvēloties tos veikalā, vislabāk būtu ņemt stingrus vidēja lieluma baklažānus. Jo mazāki būs baklažāni, jo mazāk tiem būs sēklu un rūgtuma. Rūgtumu gan var labot, tos apkaisot ar sāli. Sāls arī samazinās uzņemtās eļļas daudzumu tos cepot, jo baklažānu porainā faktūra ļoti uzsūc taukus, tos gatavojot.
Baklažāni ir sātīgi un savas gaļīgās faktūras dēl, bieži izmantoti veģetārajā virtuvē. Kaut arī baklažāni apgādā ar šķiedrvielām un rada sāta sajūtu, tie satur 95% ūdens un ir ar zemu kilodžaulu saturu. 100 g baklažāna satur vien 65 kJ. Taču bagāti tie ir ar virkni vitamīnu un minerālvielu – kāliju, mangānu, magniju, fosforu, vitamīniem C, K un B6.
Mūsdienu zinātnieki ir konstatējuši, ka, piemēram, tāda šķirne kā “Black Magic” satur līdz trim reizēm vairāk antioksidantu fenolu kā citas baklažānu šķirnes. Fenols ir viens no labākajiem brīvo radikāļu savācējiem, kas savukārt var novērst vēža attīstību un sirds slimības, bet tas ir arī atbildīgs par nedaudz rūgteno baklažānu garšu. Baklažāns ir arī vērtīgs smadzeņu darbības uzlabošanai un tautas medicīnā no to lapām novārītu toniku mēdz izmantot kakla un kuņģa problēmu, astmas, ādas izsitumu, reimatisma, zobusāpju un saindēšanās ar ēdienu gadījumos.
Kas ir interesanti, ka baklažāns ir naktenis, tāpat kā tomāts, čili, paprika, kartupelis un tabaka. Divdesmit kilogramu baklažānu satur tik daudz nikotīna, cik viena cigarete. Un daži diatologi ir izteikuši pat pieņēmumu, ka pārāk liela baklažānu deva varētu būt kaitīga veselībai. Senos laikos Vidusjūras reģionā, cilvēki tos esot iesaukuši pat par “trakajiem āboliem” (mad apples) ticot, ka ja baklažānu ēdīs katru dienu veselu mēnesi, cilvēks sajuks prātā.
Komentāri: