OLĪVEĻĻA

Olīveļļa ir produkts, kas atradīsies teju katra latvieša pieliekamajā kambarītī. Kāda saimniece to izmantos, lai pagatavotu mājas kosmētiku sausai ādai, kāda iesmērēs matos, lai tie vairs neizkristu, cita ieeļļos pieliekamā kambara durvis. Taču visvairāk mēs to patērējam, atrodoties virtuvē un gatavojot – pārlejot šo “šķidro zeltu” kraukšķīgiem salātiem, iemērcot svaigi ceptu maizes garoziņu vai iemaisot kūpošā pastā ar saulē kaltētiem tomātiem. Olīveļļas izmantošana ēdiena gatavošanā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ne tikai tam, lai ēdiens būtu brīnumgards, bet arī lai pozitīvi ietekmētu jūsu veselību. Tieši tādēļ ir būtiski izvēlēties kvalitatīvu Extra virgin olīveļļu, jo tu esi tas, ko tu ēd!

 

Veca kā pasaule

Olīvkoku uzskata par vienu no vecākajām kultivētajām kultūrām pasaulē, un tieši Vidusjūras baseins, domājams, ir vieta, kur aptuveni pirms 6000–8000 gadiem olīvkoks pirmo reizi tika pieradināts. Šī fenomenālā koka vērtīgie augļi dod sulu, ko Senās Grieķijas dzejnieks Homērs nodēvēja par “šķidro zeltu”. Cik nekļūdīgs ir bijis šis salīdzinājums! Tās plašais lietojums un pievienotā vērtība nebeidz pārsteigt un liekas, ka ir pat bezgalīga. Dažādi arheoloģiskie atradumi liecina, ka spartieši ar olīveļļu iesmērēja ķermeni, lai izskatītos iekārojamāki un atlētiskāki. Mitoloģijā olīvkoks, olīvas un olīveļļa bija pārpilnības, labklājības, slavas un miera simbols. Senajā Grieķijā olīvkoka zaru vainags – kotinos tika pasniegts kā godalga olimpisko spēļu uzvarētājam. Neskaitāmus gadsimtus vēlāk mēs joprojām baudām šī koka vērtīgos augļus, un olīvkoki tiek kultivēti ne tikai tādās Vidusjūras baseina valstīs kā Spānija, Itālija, Grieķija, Portugāle, Francija, Ēģipte un Turcija, bet arī otrpus okeānam – Argentīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču nemainīgi lielākie olīveļļas ražotāji un patērētāji ir un paliek spāņi, itāļi un grieķi.

Lai gan mūsdienās olīveļļas iegūšanas metodes daudz neatšķiras no tās pirmsākumiem, agrāk visas olīvas tika novāktas ar rokām. Lai procesu paātrinātu, mūsdienās tiek izmantotas iekārtas, kas krata kokus, lai olīvas nokristu uz tīkla vai nozvejas rāmja, kas atrodas zemāk, radot drošu piezemēšanos olīvām. Līdzko olīvas ir nokratītas, tās tiek nekavējoties nogādātas uz dzirnavām, lai iegūtu maksimālu svaigumu un izvairītos no olīvu oksidēšanās, radot bojājumus, kas var negatīvi ietekmēt olīveļļas garšu. Labākais, ko var iegūt no olīvām, ir EVO – Extra virgin olīveļļa. Tā ir olīvu sula, kas izspiesta ar mehāniskiem līdzekļiem, no kuras ar centrifūgu tiek atdalīts ūdens. Visās olīveļļas ieguves fāzēs tiek rūpīgi kontrolēta temperatūra, kas nedrīkst pārsniegt +27 ℃, lai šī eļļa joprojām saglabātu labās īpašības un būtu labvēlīga veselībai. Pēc tam eļļai ir jāatbilst laboratorijas uzstādītajiem kritērijiem un jāiziet cauri bargai degustācijas žūrijai. Un tikai pēc tam eļļa var tikt klasificēta kā Extra virgin olīveļļa. Olīveļļas īpašā garša būs atkarīga no izmantotās olīvu šķirnes, vietas, kur tā augusi, laikapstākļiem un ražas novākšanas laikam. Taču trīs galvenie nosacījumi, lai sanāktu laba olīveļļa, ir pavisam vienkārši – augsne, klimats un šķirne.

 

Viss garšīgais sākas ar olīveļļu!

Pirms šī raksta gatavošanas man bija iespēja pirmo reizi mūžā piedalīties olīveļļas degustācijā. Un ziniet, mana dzīve vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš, mani virtuves paradumi vairs nebūs tādi, kā tos atceros! Cik daudz nozīmes slēpjas kvalitatīvā Extra virgin olīveļļā. Pieļauju, ka vairums cilvēku ikdienā to neapzinās un nepievērš tam uzmanību. Taču šī degustācija man lika apjaust, ka nav sliktu ēst gatavotāju, var būt tikai slikta olīveļļa. Ja jums ir svarīgi paēst garšīgi un kvalitatīvi, tad gluži sekot instinktam “ņemšu lētāko virgin olīveļļu” nedos vēlamos rezultātus. Jo – kur jūs esat redzējuši, ka zelts būtu lētāks nekā sudrabs? Teju katra ēdiena esence ir laba Extra virgin olīveļļa, vai tas būtu svaigi gatavots bazilika pesto pie mocarellas, krāsnī cepti rudens dārzeņi, šokolādes muss, banānmaize vai saldējums. Jā, pat saldējums! Cik nebeidzamas ir iespējas, gatavojot ar olīveļļu. Iespējams, tagad jūs šokēšu vēl vairāk, apgalvojot, ka Extra virgin olīveļļa ir piemērota un pat ieteicama gan cepšanai, gan fritēšanai. Vairāki pētījumi apstiprina (Barselonas Universitātes pētījums), ka cepot EVO veidojas mazāk kaitīgu vielu nekā citās eļļās identiskos cepšanas apstākļos. Tas galvenokārt ir pateicoties tam, ka EVO ir zemāks polinepiesātināto taukskābju (omega-3) un augstāks mononepiesātināto taukskābju (omega-9) saturs, kas ir noturīgākas pret oksidēšanos cepšanas laikā. Tas ir neapgāžams fakts, ka cepšana ar Extra virgin olīveļļu būs piedzīvojums virtuvē, kas uzlabos veselību ar garšīgu pieredzi.

 

Interesanti zināt

Maigās un augļainās Extra virgin olīveļļas ir ražotas no maigām olīvu šķirnēm, kuru ražas tiek ievāktas vēlāk rudenī, kurām piemīts smalks aromāts, saldena un sviestaina garša. Šāda iedalījuma EVO droši izmantojiet, lai aizstātu sviestu vai augu eļļu cepumu un kūku pagatavošanā. Vidēji stiprās Extra virgin olīveļļas tiek izgatavotas no olīvu kombinācijas, kas novāktas gan agrīnā, gan vidējā ražas posmā. Šīs eļļas piedāvā balansu starp garšas intensitāti un izteiktu aromātu, ar svaigas zāles smaržu, pamanāmāku rūgtuma un pikantu nokrāsu. Šāda eļļa saderēs ar dažādiem dārzeņiem un jūras veltēm. Īpaši intensīvās un rūgtās Extra virgin olīveļļas piedāvā spēcīgu un izteiktu garšu ar sabalansētu rūgtumu un ļoti izteiktu piparu nokrāsu. Visbiežāk šādu EVO izmanto, lai paspilgtinātu garšas – grilētai vai ceptai gaļai un tomātu ēdieniem.

 

Ēdiens kā medikaments!

Extra virgin olīveļļa ir tā maģiskā sastāvdaļa, kas piešķir ēdienam garšu un novērš dažādas slimības. Šo produktu par vērtīgu padara tā sastāvā esošās aktīvās vielas ar antioksidantu iedarbību jeb polifenoli. Tie ir kā dabas spēks, kas mūs sargā no dažādām slimībām un iekaisumiem. Lai sāktu ceļu uz garāku un kvalitatīvāku mūžu, ir jāsper tikai viens solis! Atrodiet savu iecienītāko Extra virgin olīveļļu, lai var sākties gastronomiskas baudas un veselīgas ēšanas piedzīvojums!