Cilvēktiesību pārkāpumi un vides piesārņojums apelsīnu sulas industrijā

Kampaņa SUPPLY CHAINGE publicē pētījumu, kas atklāj tīšus pārkāpumus Eiropā tirgotās apelsīnu sulas piegādes ķēdēs un sāk petīciju par godīgu sulas tirdzniecību.

2013. gadā katrs patērētājs Eiropas Savienībā izdzēra vidēji 11 litru apelsīnu sulas, no kuriem 80% tiek importēti no Brazīlijas. Pētījums, kuru šī gada 16.oktobrī Latvijā publicēja biedrība Zaļā brīvība, Christliche Initiative Romero e.V. (CIR, Vācija) un GLOBAL 2000 (Austrija), izmeklē visu apelsīnu sulas piegādes ķēdi no plantācijām Brazīlijā līdz pat Eiropas lielveikalu plauktiem. Atspoguļojot esošo situāciju audzētājvalstīs un balstoties uz pirmavotiem, pētījums atklāj, cik nedroši ir darba apstākļi, un nodrošina jaunu informāciju par globālās sulas industrijas postošo ietekmi uz vidi.

Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība priekšsēdētājs, par pētījuma rezultātiem stāsta: “Apelsīnu sulas industrija ir ekonomiski ļoti ienesīga un eksportētāji iegūst milzīgu peļņu. Šie astronomiskie ienākumi diemžēl tiek iegūti uz darba apstākļu plantācijās un rūpnīcās un tāpat arī vides rēķina. Pētījuma gaitā katrā apelsīnu sulas ražošanas posmā tika atklāta piespiedu darba jeb modernās verdzības izmantošanas un tas, ka ietekme uz vidi ir postoša.”

Viena no pētījuma autorēm Sandra Duš Silva (Sandra Dusch Silva) no CIR stāsta par pētījumā konstatēto attiecībā uz darba apstākļiem plantācijās: “Strādnieki novāc aptuveni 1,5 tonnas apelsīnu, saņemot 10 euro dienā. Nav nekādas aizsardzības pret sauli, un augļi tiek novākti, vienkāršas koka kāpnes pieslejot pie apelsīnu kokiem. Strādnieki kāpj augšup un lejup pa šīm nestabilajām kāpnēm, nesot līdz 30 kg smagus grozus, un ir nepārtraukti pakļauti spiedienam novākt vairāk īsākā laikā.”

“Mēs pierādījām, ka Brazīlijas apelsīnu laukos pesticīdu lietošana ir pārmērīga,” apgalvo Martins Vildenbergs, GLOBAL 2000 vides aizsardzības speciālists, piemetinot, ka “tas ir sevišķi bēdīgi, jo bioloģiska citrusaugļu kultivācija daudzviet pasaulē pierāda, ka apelsīnu audzēšanā ļoti labi var iztikt bez pesticīdiem”.

Apelsīnu sulas industrijai kā Brazīlijā, tā Eiropā ir raksturīga ļoti augsta tirgus koncentrācija. Kaut arī trīs no piecām apelsīnu sulas glāzēm nāk no Brazīlijas, to uz pārējo pasauli eksportē tikai trīs kompānijas: Citrosucro, Cutrale and Luis Dreyfus. Eiropa ir svarīgākais eksporta tirgus un arī piegādes ķēdes otrā galā pastāv līdzīga monopolizācija, jo arvien mazāks skaits lielveikalu ķēžu dominē Eiropas mazumtirdzniecībā.

Būtiska Eiropas mazumtirgotāju stratēģija ir, tā saukto, lielveikalu zīmolu jeb privāto preču zīmju produktu (angliski – private labels) ražošana. Tā vietā lai pirktu un pārdotu neatkarīgu kompāniju produktus, lielveikali arvien biežāk iegūst un pārdod produktus ar savu zīmolu. Eiropā šādā veidā tiek pārdoti 66% visas apelsīnu sulas. Pētījums rāda, ka lielveikali un zemo cenu veikali un zemo cenu veikali neuzņemas savu daļu atbildības par piegādes ķēdēm un to produktiem. “Kopš 2013. gada lielveikali ir solījuši rīkoties, bet līdz par šim brīdim apstākļi Brazīlijā nav uzlabojušies,” stāsta Sandra Duš Silva, kura publicēja CIR pētījumu par apelsīnu sulu 2013. gadā un vadīja arī jaunāko pētījumu.

Šī gada 7. oktobrī Antverpenē, Beļģijā, notika Starptautiskais sulas samits – visas industrijas mēroga konference, taču arodbiedrības un darba tiesību aizstāvju grupas tajā nebūs pārstāvētas. “Tas, ka globālā sulas industrija par savu nākotni diskutē, strādniekiem un viņu pārstāvjiem neesot klāt, izsaka daudz,” saka Jānis Brizga.

SUPPLY CHA!NGE kampaņa apvieno sabiedriskās organizācijas no visas Eiropas un vairākām jaunattīstības valstīm. Tās galvenais mērķis ir padarīt privāto preču zīmju produktu iegūšanu godīgāku un ilgtspējīgāku. Ņemot vērā lielveikalu milzīgo ietekmi, to pūles novērst cilvēktiesību pārkāpumus un vides piesārņošanu produktu piegādes ķēdēs, ir niecīgi.

Kopā ar pētījuma publicēšanu SUPPLY CHA!NGE kampaņa visā Eiropā uzsāk arī parakstu vākšanu petīcijai. Tā prasa, lai Eiropas lielveikali ieviestu sociālus un vides standartus savu zīmolu produktu piegādes ķēdēs. Petīcija ir pieejama www.supplychainge.org tiešsaistē no oktobra.