Sastāvdaļas

Zaļā karija pasta ir pieejama gandrīz katrā lielveikalā dažādos iepakoju mos – gan paciņās, gan burciņās. To ir ļoti ērti lietot karija ēdieniem, bet tomēr tas nav salīdzināms ar paštaisītu, mājās gatavotu zaļā karija pastu. Ja saņematies drosmei, tad gatavojiet vairākas porcijas uzreiz un uzglabājiet ledusskapī. Ja ne, izmantojiet gatavo variantu.

Šai receptei pastu jaucām rīsos un cepām tos kopā ar maigu balto zivi cepeškrāsnī, pamīšus kārtojot zivs un laima gabaliņus.

Ļoti aromātisks, mazliet ass, bet tik tiešām gards ēdiens, ko vēlam nobaudīt ikkatram žurnāla lasītājam.

Pavasara dienās, kad zaļums spraucas laukā no visām pusēm, zaļie salāti ir tieši tas, ko var baudīt gandrīz katru dienu. Dažādu šķirņu, maigāki, kraukšķīgāki, piena, ozollapu vai rukolas, visus veidus nav iespējams uzskaitīt. Ideāli, ja pašiem izdevies tādus izaudzēt. Ja ne, varam atbalstīt mūsu zemniekus un iegādāties salātus tirdziņos. Arī lielveikalu salātiem nav ne vainas, ja tie ir svaigi.

Šajā receptē zaļajiem salātiem piedāvājam pievienot tunci, rīsus un olas sātīgumam, gurķus, zaļumus un piparmētras – aromātam un garšai. Ļoti viegli, maigi un ātri pagatavojami, tie ļaujas dažādām variācijām. Var pievienot arī citus pavasara dārzeņus, eksperimentēt ar mērcēm, bet obligātā sastāvdaļa ir piparmētras, bez kurām šie salāti zaudētu īpašo garšas  buķeti.

Sākam āra zupu sezonu. Laiks ir pietiekami silts, lai pulcētu saimi ap uguns kuru un lielo zupas katlu virs tā. Zupa ir ideāls risinājums pavasara talkās. Kad tad vēl, ja ne maijā.

Harčo zupas dzimtene ir Gruzija. Tradicionāli to vāra no labas liellopu gaļas, bet var izmantot arī jēra gaļu. Buljonam pievieno tomātus vai tomātu pastu, daudz sīpolu un rīsu, kā arī valriekstus un divas specifi skas Gruzijas virtuvei raksturīgas lietas: tkemali – maltas kaltētas skābās plūmes, kas piešķir zupai skābumiņu, un hmelisuneli garšvielu maisījumu, kurā ir koriandrs, majorāns, selerija, pētersīļi, baziliks un lauru lapas. Rēķinieties ar 2 stundu vārīšanu, jo buljonam jābūt stipram un gaļai – mīkstai. Rezultāts ir tā vērts – stipra, sildoša, ļoti aromātiska zupa.

Šoreiz tāds latviskais harčo – bez abām minētajām garšvielām, jo rēķināmies, ka vairākumam no jums, lasītāji, tās varētu nebūt pa rokai.

Vai jūs esat mēģinājuši mājās paši gatavot suši?  Tas nav sarežģīti.

Sākumā tas tā šķiet, jo to veidu ir tik bezgala daudz, taču patiesībā visus daudzos suši var iedalīt trīs lielās grupās:

nigiri suši – visvairāk izplatītais suši veids, kas sastāv no rīsu kumosiņa, kas no virspuses pārklāts ar zivs gabaliņu un kas veidots ar rokām;

maki suši – suši veids, rīsus ar pildījumu tinot nori lapās un ruleti dalot parasti 8 nelielos gabaliņos;

temaki suši – lieli, ~ 10 cm gari, nori lapā tīti konusveida rīsi ar piedevām. Šos ēd ar rokām.

Šoreiz stāstām un rādām, kā pašiem mājās pagatavot maki suši. Tam būs nepieciešams:

- nori (kaltētas jūras aļģu lapas),

- speciāli suši rīsi,

- sojas mērce,

- rīsu etiķis,

- speciāls bambusa paklājiņš (suši ruļļa satīšanai),

- vasabi (gaiši zaļa un asa pasta, kas mazliet atgādina mārrutkus),

- marinēts ingvers (maigi rozā krāsā),

- irbulīši suši ēšanai (pēc izvēles).

Ja Āzijas virtuve Jums ir mīkla, sāciet ar šo vienkāršo VOK ēdienu. Šeit apvienotas tikai labas lietas – vislabākā vistas gaļa, sātīgi rieksti un aromātiskas sēnes. Sojas mērce piedod ēdienam austrumu noslēpumaino garšu un asumu. Šādi pagatavota vista pasniegta kopā ar citrona sulā un sviestā apceptiem un uz lēnas uguns sutinātiem basmati rīsiem sagādā patiesu baudu!

Ideju šai receptei aizguvām no BBC food 2011. gada decembra numura – labāko 2011. gada recepšu topa.

Šis ir aizgājušajā gadā www.bbcgoodfood.com mājas lapā visvairāk ap skatītais un komentētais ēdiens (Chicken & chorizo jambalaya).

Sākumā tas pārsteidza ar savu vienkāršību, bet iznākumā mums jāteic – ne velti angļiem licies saistošs šis krāsu un garšu karnevāls. Sautējumam smeķi piešķir mednieku desiņas un Kajennas pipari. Tāds angļu plovs.

Ir vērts nobaudīt!

Nesen viena projekta ietvaros gatavojām brazīļu virtuvi, kas ir sātīga, garšās bagāta un ļoti daudzveidīga. Brazīlijā pie pamatēdiena, vienalga vai tā ir zivs vai gaļa, gandrīz vienmēr klāt tiek servētas 3 lietas: rīsi, pupiņas vai 'manioc'. Mums tik ļoti iegaršojās rīsi pagatavoti šādā veidā, ka nolēmām dalīties ar šo recepti arī portālā.

Gatavo Mārcis Bendiks, komunikāciju konsultants, uzņēmējs, fotogrāfs Pēdējos gados Mārcis ir aizrāvies ar virtuves mākslu visā tās krāšņumā. Viņaprāt, svarīgi sajust, līdz kurai robežai gatavojot jāievēro stingra precizitāte un kad var ļauties kaislīgām improvizācijām. Viņa viesībās nav vietas kaut kam uz ātru roku gatavotam. Ievērojot tradicionālo kārtību ar uzkodām, pamatēdienu un desertu, viss tiek gatavots pamatīgi, pasniedzot krāšņā humora mērcē un pāri plūstošā viesmīlībā. Klāt piedzerot ko spirdzinošu un reibinošu, bet katrā ziņā piedomājot par saderību ar ēdienu. Mūsu žurnāla īpašajā grila numurā Mārcis dalās savā pieredzē cūkgaļas kakla karbonādes marinēšanā un grilēšanā. „Lai izdotos garšīgi, nepieciešams labs gaļas gabals, ass nazis un labs grils!” tā saka Mārcis. Piedevās – čuguna katliņā briedināti rīsi un pašgatavota karstā tomātu mērce. Kāda bija pēcgarša pēc ciemošanās? Sāts miesai un dvēselei un smaids sejā vēl trīs dienas pēc tam.

Kārtīga maltīte ir jānoslēdz ar kārtīgu saldo ēdienu. Piedāvājam saldo ēdienu, kas apbur ar savu vienkāršību un pārsteidz ar maigo garšu. Rīsu pudiņu receptes ir dažādas. Izvēlējāmies šo, kas pašām izdevās vislabāk. Galvenais – gatavojiet tā pavairāk, lai katram ēdājam pietiktu arī papildporcijai.

Es bieži no darba pārnāku vēlu, kad nav laika vakariņu gatavošanai atvēlēt  vismaz vienu stundu. Tad lieti noder dažādi a la ķīniešu ēdieni. Lūk vienkāršākais no tiem.