Sastāvdaļas

Sākam āra zupu sezonu. Laiks ir pietiekami silts, lai pulcētu saimi ap uguns kuru un lielo zupas katlu virs tā. Zupa ir ideāls risinājums pavasara talkās. Kad tad vēl, ja ne maijā.

Harčo zupas dzimtene ir Gruzija. Tradicionāli to vāra no labas liellopu gaļas, bet var izmantot arī jēra gaļu. Buljonam pievieno tomātus vai tomātu pastu, daudz sīpolu un rīsu, kā arī valriekstus un divas specifi skas Gruzijas virtuvei raksturīgas lietas: tkemali – maltas kaltētas skābās plūmes, kas piešķir zupai skābumiņu, un hmelisuneli garšvielu maisījumu, kurā ir koriandrs, majorāns, selerija, pētersīļi, baziliks un lauru lapas. Rēķinieties ar 2 stundu vārīšanu, jo buljonam jābūt stipram un gaļai – mīkstai. Rezultāts ir tā vērts – stipra, sildoša, ļoti aromātiska zupa.

Šoreiz tāds latviskais harčo – bez abām minētajām garšvielām, jo rēķināmies, ka vairākumam no jums, lasītāji, tās varētu nebūt pa rokai.

Šī ir viegla un aromātiska zupa, kas ilgi nav jāvāra. Vispirms sagatavo dārzeņu buljonu, tad mazas, apaļas frikadelītes, un zupa ir gatava.

Pikša ir maiga zivs no kristāldzidriem Islandes ūdeņiem, un frikadelītes no šīs zivs smalkmasas izdodas maigas un aromātiskas.

Zupai īpašu garšas noti piedod marinētie gurķīši. Pievienojiet tos zupai pašās beigās, lai saglabātos kraukšķīgums un īpašā marinādes garša.

Svaigie sakņu selerijas salāti var ienest interesantas un svaigas garšas nianses ēdienkartē. Seleriju aromātiskā garša saglabājas visu ziemu. Jau 18. gadsimtā šis dārzenis tika nodēvēts par gardāko un aromātiskāko ēdamo sakni.

Gatavo Līva Vilnīte,
mācās Rīgas 1. ģimnāzijā

Šo recepti Līva nosapņoja, no rīta piecēlās, pierakstīja un vakarā izmēģināja. Rezultāts izrādījās varen labs. Vēl vairāki eksperimenti ar garšvielu proporcijām, olām un glazūrām, un nu – recepte nodota jūsu vērtējumam. Burkāni piešķir mafinu mīklai sulīgumu, olu baltumi – pufīgumu, bet saldā gotiņa vidū ir patīkams pārsteigums gan lieliem, gan maziem. Glazūra nav obligāta, bet atsvaidzina ar savu skābenumu.
Dod Dievs mums katram tik saldi kulinārus sapņus. Vai ne?

Novembri esam pasludinājušas par burkānu mēnesi, tāpēc šoreiz kāds gards našķis, kas pagatavots no burkāniem - garšos visiem!

Burkāni labi sader ar riekstiem, auzu pārslām, medus saldumu un ingvera asumiņu. Rudens laikā īpaši svarīgi ir stiprināt imunitāti un ingvers ir kā labs organisma aizsargs, tādēļ tā daudzumu cepumos var palielināt. Cepiet uzreiz tā pavairāk, ar rezervi , lai visu nedēļu Jums pa ķērienam būtu mazie veselības kumosiņi.

Sagatavošanas laiks 20 min., Cepšana cepeškrāsnī ~20 min.

Daudzās ģimenēs gatavo tradicionālos kāpostu tīteņus, kas pildīti ar malto gaļu un rīsiem. Šoreiz piedāvājam veģetāru variāciju, kāpostu tīteņos pildot burkānus ar sarkanajām pupiņām un sutinot tos aromātiskā apelsīnu-karija mērcē.

Nereti gatavojot kādu ēdienu, receptē ir ieteikts izmantot dārzeņu vai gaļas buljonu. Tad nu lielākoties mēs izmantojam jau gatavos buljona kubiciņus vai izlīdzamies ar ūdeni. Gatavie buljona kubiņi ir vienkāršāki lietošanai, vienmēr nopērkami veikalā, bet tie satur pārlieku daudz sāls un krāsvielas. Labāka izvēle ir BIO kubiciņi, bet vēl labāka – pagatavot buljonu pašiem, mājās. Patiesībā – buljona pagatavošana ir gaužām vienkārša un neprasa padziļinātas zināšanas kulinārijā. Mājas apstākļos savlaicīgi var sagatavot divu veidu buljonus – gaļas un dārzeņu. Lai vasarā gatavotajām zupām būtu koncentrētāka garša, pagatavojiet buljonu un turiet to ledusskapī divas trīs dienas vai sasaldējiet nelielās porcijās un izmantojiet pēc nepieciešamības. Vārot buljonu ūdens daudzumam nebūtu jābūt vairāk kā 1,8- 2 l, jo tad buljons būs ar pilnīgāku garšas buķeti. Ja izvēlaties vārīt vistas gaļas vai gaļas buljonu, tad katlā kopā ar pārējām sastāvdaļām liek veselu, noskalotu vistu vai kādu citu gaļu pēc izvēles. Gaļu var notiesāt vakariņās, bet buljonu uz glabāt. Piedāvājam vienkāršu dārzeņu buljona recepti.

Kas sanāk, kad Latvijas tumīgajam kartupelim un maigajam burkānam pievieno dienvidu zemju specifi skās garšas – kariju, ingveru, čili, kokosriekstu pienu? Pamēģiniet! Mums sanāca burvīgi sildoša, sātīga biezzupa skaisti dzeltenā krāsā. Katrā ziņā, mūsu platuma grādos šīs svešzemju garšas tradicionāliem pašmāju dārzeņiem piešķir pavisam jaunas garšas nianses.

Jēra gaļai ir raksturs. Ar savu specifisko smaržu un garšu tā var sagādāt patiesu gastronomisku baudu vai gluži pretēji – radīt vilšanos un nepatiku. Jēra gaļa ar kartupeļiem, burkāniem un garšsaknēm ir klasika, kas izturējusi daudzu gadu pārbaudi. Pasniegta šādā sautējumā, gaļa ir ļoti mīksta un sulīga, piesūkusies ar dārzeņu aromātiskajām sulām. Šajā receptē pievienotās aprikozes un kanēļa standziņa sautējumam piešķir vēl arī dienvidniecisku aromātu un saldmi.

Iesaka Sandra Ošiņa, māksliniece, stiliste Sandra ir šī recepšu izdevuma māksliniece, un, strādājot kopā, atklājās, ka viņa ir arī burvīga saimniece, kurai pūrā neviena vien ‘kroņa’ recepte. Šajā izdevumā Sandra piedāvā 2 receptes – šos salātus un gardo Segedas gulašzupu. Kraukšķīgi, smaržīgi un garšīgi burkānu salāti – rudens tiem ir īstais laiks, jo saknes ir sulīgas un saldas. No grauzdētajiem zemesriekstiem nāk klāt sātīgums, no ķiploka – asums un aromāts, no rozīnēm – salds maigums, un mūsu burvīgais skābais Latvijas krējums to visu savieno brīnišķīgā garšu buķetē. Salātu garša un raksturs ir pietiekami izteikts, lai tos ēstu kā patstāvīgu ēdienu, ne kā piedevas pie gaļas vai zivs. Ļoti labas vieglas vakariņas, ēdot ar maizīti. Ballītē tos var pasniegt kā vienus no salātiem krāsu un garšu dažādībai.