Dienasgrāmata
Uz mirkli ir pieklususi svētku kņada, dāvanas lieliem un maziem ir sadalītas, pīrāgi apēsti un strauji tuvojas vecgada vakars. Man šogad svētki bija piparkūku smaržā un garšvielu virpulī.
Mēs svētku galdā cēlām ar citrusaugļiem pildītu karpu, kas garšoja lieliem un maziem. Es variēju ar citroniem, apelsīniem, garšvielām un rezultāts bija vienkārši izcils, tik izcils, ka man pat kļuva žēl rūdītus zivju neēdājus. Mūsu mājās tie nepalika bešā, bet baudīja kopā saprecētās cūkgaļas filejas – aromātiskas, papildinātas ar timiānu, sviestu un plānām bekona strēmelītēm. Man gribējās sagādāt vēdera priekus lieliem un maziem, bet pie reizes celt galdā tādus ēdienus, kas nerada smaguma sajūtu un nepadara viesus gurdus.
Tā nu ir sanācis, ka Ziemassvētki ir arī manas meitiņas dzimšanas diena, tad nu cepu arī divas kūkas – baltās šokolādes un apelsīnu torti, kas zibenīgi pazūd bērnu vēderos, un otru – šokolādes siera kūku no mūsu decembra žurnāla, pieaugušajiem. Tādu cienīgu, nedaudz rūgtenu, ar saldā krējuma micīti.
Vai arī Jūs esat ko pagatavojuši savam viesību galdam no mūsu piedāvātajām receptēm? Šomēnes centāmies piedāvāt ēdienus, kas būs pa prātam gan veģetāriešu vēderiem, gan klasisku vērtību piekritējiem.
Vēl ir laiks saplānot galdu vecgada vakaram. Decembra žurnālā atradīsiet daudz dažādas idejas kā pagatavot gardus ēdienus sev un viesiem.
Lai gaiši,priecīgi un garšīgi svētki Jūsu mājās!
Kartē var iespraust karodziņu arī Jūrmalas apvidū, jo nākošās neparastās receptes autore ir Līva Vilnīte.
Līva ir mana meita un atšķirībā no manis, viņai patīk konditorejas lietas. Lai nonāktu pie sen zināmas patiesības par precizitātes svarīgo klātbūtni darbā ar konditorejas izstrādājumiem, Līva ir gājusi garu, eksperimentam līdzīgu ceļu, lai iegūtu cerēto un kāroto. Tajā pašā laikā, Līva ir arī pierādījums tam, ka īpašās idejas var atnākt sapņos – arī recepšu formā. Jā, Līvas ideja par burkānu mafiniem ar krēma cepurītēm ir nosapņota. Visgrūtāk nāca krēms, bet kā redzēsiet – sanāca. Un neskaitāmu eksperimentu rezultātā – Līvas pirmā recepte ir atstrādāta ar grama precizitāti.
Ar burkānu keksiņiem ir cienāti ne tikai mājinieki, radi un klasesbiedri. Skolotāju dienā Līva tos pagatavoja un ar tiem cienāja visus 1. ģimnāzijas skolotājus.
Tad nu tagad laiks Pie Galda lasītājiem. Recepti meklē šeit.
Kā vēsta sentēvu tautas paruna „žurnāls „Pie Galda!” iedvesmo gardiem ēdieniem, bet skaists priekšauts izdaiļo saimnieci”.
Tāpēc esam ķērušās pie parunas īstenošanas. Lai rezultāts būtu patīkams mums visām, palīgos pieaicinājām tērpu modelētāju Zani Melnaci. Zane darbojas skaistumkopšanas jomā un tērpu modelēšana ir kā hobijs nu jau 11 gadus. Zane uzskata, ka tad, ja paši būsim krāsaini un sev patīkami, tad arī dzīve būs saulaināka, tāpēc rada savus apģērbu modeļus, jo patīk būt oriģinālai, tādai vienīgajai. Zanei arī patīk veidot cilvēka kopējo tēlu visos sīkumos – pārdomāt apģērba izvēli, make up, frizūru utt., rezultātā sagādājot cilvēkam patieso tā tēlu.
Nākotnē Zane plāno profesionāli darboties kā stiliste, bet pirms tam jāpabeidz skola. Viņa atgādina, ka nav burve, bet vēl tikai mācās. Un tomēr, „Pie Galda” ir ieguvis lielisku priekšautu kolekciju. Dodies ievērtēt Zanes sniegumu un izvēlies sev tīkamāko. Padari to personisku un rotājies ikdienā, gatavojot brīnumgardas maltītes kopā ar žurnālu „Pie Galda” http://www.piegalda.lv/prieksauts/
Mūsu trešā konkursa uzvarētāja ir Kuldīgas folkloras kopēja Ina Celitāne. Kuldīgas centrā Inai ir dzīvoklis un nesen atgūts sentēvu īpašums – 200 gadu veca ēka pie Ventas rumbas, kur tagad izveidots kultūras centrs “Kūrava”, par kuru arī jāuzņemas sava daļa rūpes.
Ina daudz runā un viņas stāstījums mums šķiet neparasts un ļoti interesants. Tā, piemēram, viņa pilnīgā nopietnībā uzskata, ka Latvijā kartupelis pirmo reizi atvests tieši uz Kuldīgu, Hercoga Jēkaba laikos. Tieši tādēļ kopā ar viņu gatavojām kartupeļu ēdienus:
* Kartupeļu pankūkas Kuldīgas gaumē
* Folijā ietītus ugunskurā vai cepeškrāsnī ceptus kartupeļus ar krējuma-kūpināta laša mērci.
Ina apgalvo, ka pēdējais ir viņas meistarstiķis un ticis galdā celtsvismaz 200 cilvkēkiem par prieku.
Kad gatavošana galā, Ina mūs lūdza uzgaidīt 20 minūtēs, lai pārģērbtos kopbildei. Redzot Inu goda tautastērpā, mums palika mutes vaļā. Tāda viņa mums izrādīja arī kultūras centru “Kūrava”, kur, nodziedot senu Liepājas puses tautasdziesmu, demonstrēja mums telpu fantastisko akustiku. Uz rokām sacēlās spalviņas, noteikti ne vienam cilvēkam vien. Brīnišķīgi.
Pavisam drīz iepazīstināsim Jūs ar Inas gatavotajiem kartupeļiem ar laša mērci.
Pirms pāris dienām stāstījām, kā mums veicās pie pirmās kurzemnieces Asjas, šodien mums ir cits stāsts, arī tas nāk no Kuldīgas puses, kur ciemojāmies pie Dzidras Rinkēvičas. Dzidra gandrīz 30 gadus ir strādājusi maizes ceptuvē par pārtikas tehnologu, izstrādājot receptūras, attīstot un uzraugot tehnoloģisko procesu. Varbūt savas iepriekšējās nodarbes iespaidota vai kāda cita iesmesla dēļ, novērojām, ka Dzidra ir pirmā un vienīgā mums zināmā kundze, kas tik daudz un bieži izmanto svarus. Viņa sver visu – sākot ar sastāvdaļām un beidzot ar pašu mīklu. Lai visi klinģerīši sanāktu vienādi un izceptos vienmērīgi, tiek svērti arī tie.
Šovasar Dzidra lepjas ar pašas izaudzētu arbūzu un 3 melonēm. Kamēr citi izbrīnā sarauj uzacis, izdzirdot ko par topinambūriem, tikmēr Dzidrai tas vairs sen nav nekāds jaunums un nu jau tie dārzā tiek uzskatīti par nezāli. Viesošanās laikā, mēs varējām degustēt uz pannas saceptus topinambūrus.
Dzidra ir no tiem, kam patīk eksperimentēt un eksperimentē viņa mēģinājumos audzēt ko jaunu – jaunas salātu šķirnes, pākšaugi un dārzeņi ir viņas eksperimenta rezultāti. Kā pārsteigumu mums, Dzidra rāda sevis izaudzētos burkānus, kas ir biešu sārtumā!
Nereti no Dzidras eksperimentiem top arī gardas lietas.
Pie Dzidras gatavojām:
* Ķirbja podiņu ar rīsiem un žāvētu gaļu, pārklātu ar siera cepurīti,
* Biezpiena kliņģerīšus
Novembra žurnālā publicēsim Dzidras gatavoto ķirbja podiņu.
Šī gada vasarā žurnāls „Pie Galda!” sadarbībā ar reģionālo laikrakstu „Kurzemnieks” rīkoja recepšu konkursu ar mērķi atrast Kurzemes pusē cilvēkus, kas mīl gatavot un grib dalīties ar savām idejām. Konkursam noslēdzoties, mēs iepazināmies ar trim brīnišķīgām kundzēm, kuras atļāva mums ielūkoties savā virtuvē un dalījās ar gardām receptēm.
Devāmies uz Kuldīgas pusi, lai tiktos ar Asju Lindbergu, kas, nu jau viena pati, dzīvo meža vidū, Īvandes pagasta mājās „Vedgravas”, kā pati Asja smej, uz Atraitņu ielas, jo uz attālā meža ceļa, tuvējās mājās viņas palikušas vien 7 atraitnes.
Asja ir fantastiski darbīga – pati mājās auž. „Kādreiz, kad strādāju „Daiļradē”, mēneša laikā bija jānoauž sešpadsmit, 150 metrus gari dvieļi. Šobrīd aužu savam un tuvo cilvēku priekam”. Asja auž baltos darbus, arī tepiķus. Par katru lietu viņai ir savs stāsts un jāsaka, ka tai sievai muti neaizbāzīsi. Viņa apstāstīs savus mīļos dzīvnieciņus – vistas, pīles, suni un kaķus, gan radus un kaimiņus, pajautā tik. Kādreiz Asjai bija divi kaķi – Kalvītis un Šlesers. Šleseru nokoda lapsa un Kalvītis nu saimnieko viens pats.
Runām mijoties no dzīves izspēlētām anekdotēm līdz teiksmainiem stāstiem, Asja izklāsta arī šo to par gatavošanu. Šajā rītā Asja bija cēlusies piecos no rīta, lai iemīcītu mīklu un izceptu ābolu plātsmaizi, ar kuru tikām cienāti. Tādu tik tiešām nekad nebijām ēdušas: bieza, vārītā krēma kārta (no īstām lauku olām, protams) uz raugu mīklas pamata, kurā iesēdinātas ābolu šķēlītes, kas pirms tam mērcētas cukurā un citrona sulā. Visam pāri skābais krējums un cukuriņš. Debešķīgi gardi.
Kopā ar Asju gatavojām:
* lauku izmēra ( lielas) kotletes ar banānu-siera pildījumu;
* Biezpiena ķīseli paštaisītā ābolu-persiku kompotā;
* Kartupeļu laiviņas, pildītas ar gailenēm.
Jau Novembra “Pie Galda” numurā noteikti publicēsim pirmo no ēdieniem – brīnumaini gardās kotletes.
Vasara pilnā plaukumā. Dārzos gatavojas ogas. Arī priekš tiem, kas iepērkas tirgū!
Laiks varīt zaptes. Esam ģimenē izmēģinājuši visvisādas – ar citronu un baltvīnu, ar piparmētru lapiņām un timiānu, tomēr galu galā atgriežamies pie klasikas. Pat ievārījumu cukurs nav izturējis savu pārbaudījumu pie visām ogām. Kur nu vēl Gelfix. Pie mums rullē:
- aprikožu ievārījums, ko tomēr iesaku vārīt ar ievārījumu cukuru, attiecībā 1cukurs:2 ogām
- ķiršu ievārījums. Arī tam lietojam ievārījumu cukuru, attiecībā 1 cukurs : 2 ogām
- upeņu zapte ar parasto balto cukuru attiecībā 1:1
- meža avenes ar parasto balto cukuru attiecībā 1:1.
Starp citu meža avenes šogad ir padevušās. Pati biju mežā šo Svētdien. Ogas ir palielas un daudz. 2 stundās salasīju 3 litrus, pilsētniece būdama. Baudījums neaprakstāms – apkārt neviena cilvēka, tikai dunduri un odi spindz, putni čivina un siseņi…. tik skaļi.
Vāriet zaptes un baudiet tās pie rīta putrām, uz karsti grauzdētas tostermaizītes, biezpiena vai brīvdienu rītos ar pankūkām. Katrā karotē ir grams siltās saules, vēja, putnu čalu un visas vasaras smaržas.
Liene
Kopš Jāņiem esam uzsākušas sadarbību ar Rīgas Domes Veselības Pārvaldi. Mērķis ir cēls – skaidrot rīdziniekiem veselīgas ēšanas pamatprincipus, dažādu produktu uzturvērtību un aicināt rīdziniekus – vairāk gatavosim ēdienu mājās.
Pirmais publiskais uznāciens bija 21.jūnijā Rīgas Centrāltirgū, kur stāstījām par sieru un tā augstvērtīgajām īpašībām. Aicinājām visus kaut reizi pamēģināt sieru mājās sasiet pašiem.
Visus cienājām ar pašu sietu Jāņu sieru, ko šoreiz gatavojām no Rīgas Domes Veselības Pārvaldes rīkotajā konkursā iesūtītās Emīlijas Annas Klišānes (7 gadi) receptes.
Emīlija Anna savā receptes pieteikumā raksta, ka šādu sieru gatavo viņas tēvs Līgo dienā un, ka šāds siers garšo visai viņas ģimenei, tāpēc Emīlija Anna mācās kopā ar tēti pagatavot tieši šādu gardu un veselīgu sieru ar kuru iespējams mieloties ne tikai Līgo svētkos, bet visu gadu. Lūk pati recepte:
Sastāvdaļas: 3 litri trekna piena. 1 kg biezpiena. 100 g sviesta, 3 olas, ķimenes un dilles ( pēc izvēles)
Pagatavošanas gaita:
1. Pienu ielej katlā (traukā) un silda uz mazas uguns.
2. Biezpienu samīca ar koka karoti un pievieno pienam, masu samaisa kopā.
3. Masai silstot no biezpiena izveidojas sūkalas un tā kļūs dzeltena ar sarecējušiem biezpiena kunkulīšiem.
4. Bļodā sakuļ olas, ķimenes, sāli, dilles un pievieno sviestu, masu silda līdz izkusis sviests.
5. Biezpiena masu izkāš caur marli, liek atpakaļ katlā un pievieno izkausēto sviesta un olas masu. Visu maisot uzkarsē, līdz siers kļūst elastīgs, tad to noņem no uguns un veido vēlamo siera formu.
Sieru šim pasākumam sējām daudz, tādēļ bija nepieciešams daudz piena un biezpiena. To mums dāvāja Zemnieku saimniecības “Mārupe”, “Vecsiljāņi” un “Straupe”. Paldies viņiem par gardajiem produktiem.
Ar šo sieru 22.jūnijā cienājām arī Rīgas domniekus.
Sācies īstais zemeņu laiks, kad tirgū gardās, pašmāju audzētās ogas var nopirkt jau par 1 Ls kilogramā. Tiesa gan, lai iegūtu zemenes tik lēti, tirgū jau jābūt vismaz 8:00, jo lētās, mazākā izmēra ogas tiek ātri izpirktas. Tā nu es arī izmantoju brīvās pēcJāņu dienas lietderīgi, lai sagatavotu zemeņu krājumus ziemai.
Manā ģimenē ‘rullē’ divas receptes:
1) ar ļoti nelielu cukura daudzumu kopā saspiestas svaigās zemenes, kas tiek uzglabātas saldētavā,
2) ‘škidrā’ saldā zemeņu zapte ar cukuru 1:1.
Esam izmēģinājuši zemenes vārīt arī ar ievārījumu cukuru 2:1 vai pat 3:1, bet tās kaut kā nav izcīnījušas vietu zapšu plauktā, jo ievārījums sanāk nedabīgi biezs un tāds bezgaršīgs. Bet tas nu ir gaumes jautājums. Mana mamma, piemēram, zemenes mīl vārīt tikai ar ievārījuma cukuru.
Šovasar vēl gribu pamēģināt zemenes savārīt kopā ar rabarberiem. Ja sanāks laiks un īstenošu savu ieceri, noteikti pastāstīšu Jums kā sanāca. Bet pagaidām skatiet kā vienā agrā rītā divās stundās es viena pati sastrādāju 15 kg gardo zemeņogu. Skatiet www.piegalda.lv/padomi
Mūsu ģimenē ir daudz Jāņu. Mans tētis ir Jānis un mans brālis ir Jānis. Arī mans vīrabrālis ir Jānis. Ar Līgām gan tā pašvakāk, toties ir veseli divi Līgobērni – dzimuši 23.jūnijā. Tāpēc Jāņus vienmēr atzīmējam tā pamatīgi – ar dziesmām un dančiem, ar bagātīgi klātu galdu pie kausa alus.
Šogad paši sējām arī Jāņu sieru. Ieskatieties, kā mums tas sanāca www.piegalda.lv/padomi.
Neiztrūkstoši mūsu Jāņu galdā ir rauga mīklas pīrādziņi un dažādas smalkmaizītes. Ja vēlaties, ko uzcept paši, atceraties, ka Padomu sadaļā ir burvīga, īsta maizniekmeistara Edgara Grāvīša rauga mīklas recepte.
Mēs nekautrējamies Jāņos, kā visos ģimenes godos, no kārtīga rasola. To gatavo mana vīra māte. Recepte rodama sadaļā – Receptes. Ieskatieties – www.piegalda.lv/receptes.
Mēs noteikti arī ko uzgrillēsim pēc žurnāla “Grillējam” numura kādas receptes. Ja neesat vēl iegādājušies žurnāla Jūnija numuru, ieskatieties žurnāla recepšu sadaļā. Dažas no tām ir atvērtas.
Lai Jums lustīga līgošana – ar vai bez Jāņiem. Tas patiesībā nav svarīgi. Galvenais lai sirds ir atvērta dziesmām un zaļojošajam, briestošajam dabas spēkam.
LĪGO!
Liene Vilnīte
"Paldies, par recepti, maizīte ļoti garšīga! [..]" par rakstu "Ierauga maize"
"1 litrs = 10 dl (decilitri) tātad [..]" par rakstu "Šokolādes kūka"
"Varētu uzrakstīt oriģinālajās mērvienībās - dl, [..]" par rakstu "Šokolādes kūka"
"Kaut kas bija nobrucis tekstos. Tagad [..]" par rakstu "Sirds kūka ar rabarberiem"
"Kūku varētu uzcept, bet receptē nav [..]" par rakstu "Sirds kūka ar rabarberiem"
"Labdien! Es ieteiktu lietot gan maltas, gan [..]" par rakstu "Mazā brīnumsēkliņa LINSĒKLA"
"Labdien! Jo vairak informācijas iegūstu par linsēklām, [..]" par rakstu "Mazā brīnumsēkliņa LINSĒKLA"
"Man patīk brīvdienās rosīties pa virtuvi. [..]" par rakstu "Kas tev garšo"
"jau liku klāt miltus, jo bija [..]" par rakstu "Spēka zupa ar zaļumu klimpām"
"paldies, ar 180 grādiem uzreiz process [..]" par rakstu "Aveņu kūka"