Atklājumi un veselīgs dzīvesveids
Pupas, pupiņas… tik dažādas, bet visas vērtīgas. (0)
-
-
-
Pupas, tāpat kā lielākā daļa graudaugu, bija zināmas jau tālā pagātnē. Leģendas vēsta, ka senajā Ēģiptē tieši pupas saistījās ar lielu māņticību, jo melnos plankumus uzskatīja par nāves zīmogu. Senajā Grieķijā gluži pretēji – pupas tika ziedotas dieviem.
Pupas satur 20% olbaltumvielas un tikai 2% tauku un 58% ogļhidrātu. Pupas ir bagātīgs B1, B1, B2, B6, K, PP, C vitamīnu avots. Pupas satur arī minerālvielas – dzelzi, kalciju, fosforu, kāliju, magniju, nātriju, jodu un balastvielas. Nereti, ēdot pupas, cilvēki izjūt diskomfortu – rodas vēdera pūšanās, ir meteorītisms, jeb gāzes. Šādas sajūtas var izsaukt nesagremojamie ogļhidrāti un pupu mizā esošā rezistentā ciete. Balastvielas veicina zarnu trakta darbību, palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Jāatceras, ka nepatīkamās sajūtas būs vairāk, ja ēdīsiet pākšaugus kopā ar trekniem gaļas produktiem, jo tas rada lieku olbaltumvielu slodzi, savukārt ēdot pupas veģetāros ēdienos šādas blaknes var arī nebūt. Pupas un pupiņas ir ļoti dažādas pēc skata – baltas, sarkanas, zaļas, raibas , melnas, baltas ar melnām actiņām. Sojas pupas satur visvairāk olbaltumvielu savukārt melnās pupiņas tradicionāli ir populārākas Meksikā un Brazīlijā. Gatavošanas laiks atšķirīgs ir svaigām un kaltētām pupiņām, bet sastāvs visās ir līdzīgs. Gatavošanas laiks pupiņām un pupām ir samērā ilgs. Tās pa nakti ir jāizmērcē un nākamajā dienā jāvāra. Var izvēlēties konservētas pupiņas, bet pirms gatavošanas noteikti ir jānolej šķidrums un pupiņas jānoskalo ūdenī.
E-pasts: liene.vilnite@gmail.com
(2 vērtējumi)Atklājumi un veselīgs dzīvesveids
Draugi dzimšanas dienā man uzdāvināja marokāņu gatavošanas trauku tažinu. Lielu, skaistu, ar zvanveida kupolu. Sākumā šaubījos, kur gatavot Rīgā vai lauku mājās. Abās vietās esam gana bieži un ēdam kā jau pienākas lielai ģimenei. Trauku izmēģinājām laukos.
Liene Sondore
Uztura speciāliste
Jau tālā pagātnē ir laiki, kad mūsu senčiem, lai tiktu pie kārotās maltītes bija jābūt fiziski aktīviem. Tad cilvēki daudz strādāja, kustējās un pārtika bija pieejama tikai tik, cik paši sarūpēja. Šobrīd ir citi laiki –ēdiens ir pieejams visur un jebkurā diennakts laikā. Tāpēc vēl jo vairāk mums ir jāpiedomā, ko un kā ēdīsim.
Gandrīz visos lielveikalos var nopirkt linsēklas. Daudzi ir dzirdējuši ka linsēklas ir ļoti vērtīgas un veselīgas, bet reti kurš zina ko ar tām iesākt un kam tās domātas. Tādēļ nolēmām pastāstīt par linsēklu sastāvu, vērtīgajām īpašībām un to pielietojumu. Lasiet arī ieteikumu kā uzņemt nepieciešamo linsēklu dienas devu.
Liene Sondore,
Uztura speciāliste
Nūjošanas instruktore
Ne vienu vien reizi atgriežoties no kāda brauciena sajūsmināti un nedaudz ar joku pieskaņu stāstam par to, kā daudzās valstīs pensionāri staigā ar nūjām. Nu jau pāris gadus arī mūsu zemē var redzēt dīvaiņus, kas dodas tikai sev zināmā virzienā, rokas sparīgi vēzējot un atbalstoties uz nūjām. Nūjošana no malas izskatās kā kaut kas jauns bet īstenībā pirmās nūjošanas aktivitātes sākās 1930-os gados Somijā kā vasaras treniņu sastāvdaļa distanču slēpotājiem. Pirmās publiskās nūjošanas aktivitātes sākās Somijā 1980-os kā eksotiska pastaiga ar slēpošanas nūjām.
